Diplomprojekta nosaukums: “Apvedceļa “Rītiņi – Greiškāni” projekts Rēzeknes pilsētas vides kvalitātes nodrošināšanai”.
Diplomprojektā apskatīta uz doto brīdi aktuāla problēma, kas saistīta ar autotransporta radīto piesārņojumu. Tas skar galvenokārt lielpilsētas, tai skaitā arī Rēzekni. Automašīnu skaits pilsētās nemitīgi pieaug, it īpaši šī tendence novērojama pēdējo pāris gadu laikā. Lai mazinātu autotransporta intensitāti pilsētā ir piedāvāts Rēzeknes pilsētas apvedceļa projekts ceļa posmam “Rītiņi – Greiškāni”.
Darbā izanalizēta likumdošana vides aizsardzības un ceļu būvniecības jomā, raksturota autotransporta ietekme uz apkārtējo vidi. Lai pamatotu autotransporta radīto kaitīgo piesārņojumu pilsētas teritorijā, apkopoti un izanalizēti autotransporta intensitātes mērījumi pilsētas galvenajos krustojumos un izstrādāts apvedceļa projekts.
Automašīnām ir kaitīga, pat bīstama ietekme kā uz cilvēku, tā arī uz vidi. Lielpilsētās gaisa piesārņojums jau sasniedz kritisku robežu, un šajā kaitējumā bieži vien galvenais vaininieks ir tieši automašīnu izplūdes gāzes. Izplūdes gāzes piesārņo gaisu un izplatās tālāk. Piesārņojums atrod ceļu uz upēm un ezeriem, piedevām sabojājot arī augsni. Ceļi un stāvvietas kopumā aizņem prāvas platības. Pieaugošā transporta līdzekļu izmantošanas intensitāte palielina to negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Līdz ar to pastāvīgi pieaug valstu izmaksas vides atveseļošanai. Šajos transporta līdzekļos degvielas (benzīns, dīzeļdegviela, gāze) enerģija tiek pārveidota kustības enerģijā. Minētājā procesā kopā ar izplūdes gāzēm atmosfērā izplūst daudz toksisko vielu, kuru skaitā ietilpst arī veselībai bīstamās kancerogēnās vielas, kā benzpirēns. Kaitīgākās vielas ir oglekļa oksīds, ogļūdeņraži, slāpekļa oksīdi un svina savienojumi. Pieaugot degvielas patēriņam, palielinās toksisko vielu ietekme uz apkārtējo vidi – pieaug gaisa, ūdens un zemes resursu piesārņojums, rodas troksnis, vibrācijas, putekļi, paaugstinās ceļu negadījumu risks.
Autotransports ir kļuvis par lielāko gaisa piesārņotāju pilsētās. Tas dod 61 procentu un vairāk no kopējā gaisa piesārņojuma. Viens automobilis vidēji gadā izdala 800 kilogramu oglekļa oksīda, 40 kilogramu slāpekļa oksīda un gandrīz 200 kilogramu dažādu ogļūdeņražu savienojumu. Izplūdes gāzes satur arī aldehīdus (akrolēnus un formaldehīdu), svinu, kas rodas no degvielai pievienotā tetraetilsvina un vēl daudz citu vielu – kopā ap 500 nosaukumu. Turklāt automašīna gadā patērē 4 tonnas skābekļa. Izplūdes gāzēm gaisā savienojoties ar skābekli, saules starojuma ietekmē veidojas fotooksidanti. Vieglās automašīnas riepām dilstot, veidojas 14,2 kg putekļu, kuru sastāvā ir kadmijs. Kravas automašīnu un autobusu riepām dilstot, rodas 92,2 kg putekļu. Arī asfalta pārklājumam nolietojoties, gaisā nokļūst bituma daļiņas un citi asfalta komponenti. Lielpilsētās gaisa piesārņojums jau sasniedz kritisku robežu, un šajā kaitējumā galvenais vaininieks ir tieši automašīnu izplūdes gāzes. Izplūdes gāzes piesārņo tālāk arī virszemes un pazemes ūdeņus, kā arī augsni. Apkārtējās vides piesārņotāji ir arī ceļi un stāvvietas, kas kopumā aizņem lielas platības.
Darba izstrāde pamatojas uz autotransporta radītā piesārņojuma samazināšanu Rēzeknes pilsētā, piedāvājot izbūvēt pilsētas apvedceļu posmā “Rītiņi – Greiškāni”. Kā arī uz braukšanas maršruta saīsināšanu braucot virzienā no Daugavpils uz Ludzu. Pēc Austrumlatgales atkritumu noglabāšanas poligona izbūves izbūvētas apvedceļš būs ekonomiski izdevīgākais atkritumu transportēšanas posms no Ludzas rajona pašvaldībām uz poligonu.
Darbā izmantotas literatūras analīzes un grafiskā metode.
Darba mērķis: Izstrādāt Rēzeknes pilsētas apvedceļa projektu posmam “Rītiņi – Greiškāni”.
Darba uzdevumi:
1.raksturot autotransporta radīto ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēka veselību;
2.izanalizēt vides aizsardzības un ceļu būvniecības standartus un likumdošanu;
3.raksturot autoceļu iespējamās ietekmes uz vidi tā būvniecības un ekspluatācijas laikā;
4.veikt aprēķinus un salīdzināt radīto izmešu daudzumu Rēzeknes pilsētā laika posmā no 1998. – 2002. gadam;
5.izstrādāt Rēzeknes pilsētas apvedceļa projektu.
Kopumā autotransporta izmeši ir ievērojami toksiskāk nekā izmeši no stacionāriem avotiem. To degvielas kvalitāte ir zema, bet tās ķīmiskais sastāvs dažādās degvielas uzpildes stacijās ir atšķirīgs. Pagaidām trūkst arī degvielas kvalitātes kontroles valsts līmenī.[9]
l.1. attēlā shematiski noradīti transportlīdzekļa negatīvas iedarbības pamatveidi uz apkārtējo vidi tā realizācijas procesā, sākot no metāla, degvielas, eļļas ražošanas un beidzot ar tā sabrukšanu. Tādā gadījumā transportlīdzekļu iedarbības pamatveidi ir:
teritorijas atsavināšana autoceļiem un transportinfrastruktūras objektiem, erozijas procesi, nosusināšana, mežu izciršana, karjeru izstrāde,
dabas, minerāla, ūdens, enerģētisko resursu atsavināšana,
tehnoloģiskais un transporta piesārņojums ar kaitīgām vielām, troksni, vibrāciju, siltumu, elektromagnētiskiem un jonizējošiem starojumiem no ceļa saimniecībām un transporta uzņēmumiem.[15]…
