Darbs sastāv
no ievada, 2 daļām, secinājumiem un 3 pielikumiem.
Darba mērķis: pediatrisko pacientu apdegumu raksturojums, noskaidrojot māsu viedokļus par
aprūpes īpatnībām pediatrisko pacientu aprūpē.
Materiāls un metodes: darbā tika izmantota kvalitatīvā pētniecības metode: daļēji strukturēta
intervija. Pētījumā tika intervētas 7 māsas.
Rezultāti: visi respondenti (n=7) norāda, ka apdegumu traumu gadījumos visbiežāk tiek
traumēts krūškurvis un augšējās ekstremitātes- rokas, savukārt 6 respondenti (n=6) atzīst, ka
apdegumu rezultātā tiek traumētas kājas. Visi respondenti (n=7) atzīst, ka bērni visbiežāk
apdeguma traumas gūst aplejoties ar karstiem šķidrumiem, piemēram, karstu kafijas, tējas
krūzi, trīs respondenti (n=3) norāda, ka viens no biežākajiem apdegumu traumu gūšanas
veidiem ir saskaroties ar karstiem priekšmetiem. Visi respondenti (n=7) atzīst, ka pats
svarīgākais, aprūpējot bērnus ar apdegumu traumām, ir veikt atsāpināšanu, trīs
respondenti(n=3) uzver, ka ļoti svarīgi ir veikt diennakts uzņemtā un izvadītā šķidruma
daudzuma kontroli. Lielākā daļa respondentu (n=6) atzīst, ka apdegumu aprūpē visbiežāk tiek
lietota apdegumu ziede un pārsēji, kuru sastāvā ir sudrabs, tāpat gandrīz visi respondenti (n=6)
uzskata, ka apdegumu aprūpē ir ļoti svarīgi ir pretsāpju medikamenti.
Nozīmīgākie secinājumi: bērni visbiežāk gūst termiskus apdegumus ar karstiem šķidrumiem
1-3 gadu vecumā. Apdegumu aprūpes taktika īpaši jāizvērtē bērniem, sakarā ar bērna
anatomiski fizioloģiskajām īpatnībām un patoloģiskajiem procesiem, kas rodas apdegumu
gadījumos. Aprūpējot bērnus ar apdegumu traumām, pats svarīgākais ir veikt atsāpināšanu un
diurēzes kontroli, lai samazinātu šķidruma uzkrāšanās risku audos. …