Diplomdarbs
Humanitārās zinātnes
Psiholoģija
Apmierinātība ar darbu saistībā ar izdegšanas sindromu va...-
Apmierinātība ar darbu saistībā ar izdegšanas sindromu valsts institūcijā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Anotācijas | 3 | |
Saīsinājumu un nosacīto apzīmējumu saraksts | 9 | |
Ievads | 10 | |
1. | Apmierinātība ar darbu | 13 |
1.1. | Apmierinātības ar darbu teorijas | 13 |
1.2. | Apmierinātības ar darbu ietekmējošie faktori | 14 |
1.3. | Apmierinātības ar darbu pētījumi | 17 |
2. | Izdegšanas sindroms un to ietekmējošie faktori | 22 |
3. | Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes raksturojums | 34 |
3.1. | Pārvaldes darbinieku statistikas rādītāji | 37 |
3.2. | Pārvaldes struktūra | 39 |
4. | Pētījuma metodoloģija | 40 |
4.1. | Respondentu raksturojums | 40 |
4.2. | Pētījuma instrumentārijs | 41 |
4.3. | Pētījuma procedūra | 42 |
5. | Pārvaldes darbinieku aptauju rezultāti | 45 |
5.1. | Pārvaldes darbinieku apmierinātības ar darbu rādītāju analīze | 52 |
5.2. | Pārvaldes darbinieku izdegšanas sindroma rādītāju analīze | 55 |
Secinājumi | 62 | |
Priekšlikumi | 65 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 68 | |
Galvojums | 72 | |
Pielikumi | 73 |
Apmierinātību ar darbu sāka pētīt 20. gadsimta pirmajā pusē. Plašāku ieskatu apmierinātības ar darbu vēsturiskajos pirmsākumos sniedza Holveijs [16.,45]. Pētījumi šajā jomā aizsākās 1944.gadā. Toreiz to iemesls bija padarīt labākus monotonos manufaktūras darba apstākļus, kā arī uzlabot darba produktivitāti. Vienlaicīgi ar apmierinātības ar darbu pētījumiem radās arī motivācijas teorijas. Apmierinātība ar darbu ir ļoti cieši saistīta ar darbinieka motivāciju.
1.1. Apmierinātības ar darbu teorijas
Kā pirmā radās situacionālā pieeja, kuru izveidoja amata apraksta modeļa autori Terners un Laurenss [34.,57]. Situacionālā pieejā kā galvenais faktors, kas nosaka apmierinātību ar darbu, ir darba vide un apstākļi. Šīs pieejas galvenie pārstāvji ir motivācijas un vajadzību teoriju autori Maslovs un Hercbergs. Šo teoriju autori uzskata, ka visiem cilvēkiem ir noteiktas vajadzības (fizioloģiskās, sociālās un pašīstenošanās), kuras viņi cenšas apmierināt. Hercbergs piedāvā divas faktoru grupas, kas nosaka apmierinātību ar darbu:
1)Ārējie faktori – darba alga, darbavietas saglabāšanas garantijas, darba apstākļi, sociālais statuss organizācijā, organizācijas darba politika, tiešā priekšnieka attieksme un attiecības ar kolēģiem darbā.
2)Iekšējie faktori – panākumi darbā, atzinība, atbildība, izaugsmes iespējas, darba kā tāds un profesionālās karjeras iespējas [1.,10].
Dispozicionālās pieejas autori Locke un Smits, kuri uzskata, ka pastāv relatīvi noturīgas personības iezīmes, kas ietekmē apmierinātību ar darbu neatkarīgi no darba situācijām vai darba raksturiezīmēm [19.,98].
Pretrunu teorijas autori Porters un Kantrils apmierinātību ar darbu uzskata par kognitīvu pieredzi. Indivīds salīdzina savas reālās situācijas uztveri ar vēlamo situāciju un šīs salīdzināšanas rezultātā veidojas apmierinātība ar darbu [27.,189].
Referento grupu teorijas pārstāvji Mertons un Lazersfelds uzskata, ka apmierinātība ar darbu ir atkarīga no salīdzinājuma „savs” un „citu” stāvoklis [24.,190].
Līdzīga šai teorijai ir sociālās ietekmes teorija. Informācija par citu personu apmierinātību ar darbu lielā mērā ietekmē indivīda apmierinātību ar darbu - informācijai no cietiem kolēģiem ir lielāka ietekme uz apmierinātību ar darbu nekā objektīviem faktoriem.
Balansa teorija atzīmē, ka indivīds kognitīvi salīdzina gaidīto ar reālo. Atšķirībā no pretrunu teorijas, balansa teorija apskata atšķirību sekas un indivīda vēlmi sabalansēt tās. Adamsa „taisnīguma” teoriju var uzskatīt par balansa teorijas atzaru. Tās ietvaros apmierinātība ar darbu ir salīdzinājumu rezultāts:
1)indivīds salīdzina savu ieguldījumu ar ieguvumu;
2)indivīds salīdzina citu personu ieguldījumu ar ieguvumu;
3)indivīds salīdzina divu iepriekšējo salīdzinājumu rezultātus.
Pie ieguldījumiem var pieskaitīt laiku, piepūli un darbu. Savukārt par ieguvumiem var uzskatīt algu, stabilitātes izjūtu un nemonetāros labumus, kas ir atlīdzība, kuru darbinieks kā fizisku vai psiholoģisku komfortu. Ja šie mainīgie lielumi sakrīt, tad indivīds ir apmierināts ar darbu [2.,267].
Sociālās salīdzināšanas vai sociālās sāncensības teorijas autors Rijsmans skaidro, ka indivīds vienmēr cenšas būt nedaudz labāks par citiem pozitīvā nozīmē, kā rezultātā indivīdam rodas apmierinātība ar darbu [30., 279].…
Maģistra darba tēma ir „Apmierinātība ar darbu saistībā ar izdegšanas sindromu valsts institūcijā”. Maģistra darbs sastāv no ievada, 5 nodaļām, secinājumiem un priekšlikumiem, kā arī 4 pielikumiem. Darba apjoms ir 73 lapas. Darbā ietvertas 15 tabulas un 5 attēli. Maģistra darba izstrādē ir izmantotas salīdzinošās un aprakstošās metodes, anketēšana, statistiskā grupēšana, statistisko datu apstrāde un analīze, kā arī autores pieredze, strādājot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) Personāla nodaļā. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot, vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības un saistības apmierinātības ar darbu un izdegšanas sindromu rādītājos Pārvaldes Centrālo nodaļu un Pārvaldes Latgales reģiona darbiniekiem. Lai sasniegtu šo mērķi, darbā tika rastas atbildes uz šādiem jautājumiem: 1) Vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības apmierinātības ar darbu rādītājos starp Pārvaldes Centrālo nodaļu un Pārvaldes Latgales reģiona darbiniekiem? 2) Vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības izdegšanas sindroma rādītājos starp Pārvaldes Centrālo nodaļu un Pārvaldes Latgales reģiona darbiniekiem ? 3) Vai pastāv saistība starp apmierinātības ar darbu un izdegšanas sindroma rādītājiem Pārvaldes darbiniekiem? Maģistra darba teorētiskajā daļā apkopota un analizēta pētnieciskā literatūra, ārvalstu zinātnieku darbi par apmierinātības ar darbu un izdegšanas sindroma cēloņiem, attīstības pakāpēm un veicinošajiem faktoriem. Maģistra darba empīriskajā nodaļā autore analizē empīriskajā pētījumā iegūtos rezultātus par apmierinātības ar darbu saistību ar izdegšanas sindromu valsts institūcijā, lai noskaidrotu, vai darbinieki ir apmierināti ar darbu un vai ir novērojami izdegšanas sindroma simptomi. Kopumā pētījumā piedalījās 30 darbinieki no Pārvaldes Centrālajām nodaļām un 30 darbinieki no Pārvaldes Latgales reģiona nodaļām.
- Apmierinātība ar darbu saistībā ar izdegšanas sindromu valsts institūcijā
- Depresijas dziļuma pakāpes saistība ar trauksmes līmeni
- Laulības šķiršanas ietekme uz bērnu un sociālais darbs šajā procesā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Emocionālā izdegšanas sindroma līmeņa atšķirības X un Y organizācijā intelektuāli apkalpojošā sfērā strādājošām sievietēm
Diplomdarbs augstskolai49
-
Pusaudža rakstura akcentuācijas saistība ar vecāku attiecību stilu
Diplomdarbs augstskolai104
Novērtēts! -
Apmierinātības ar darbu saistība ar izdegšanas sindromu apdrošināšanas akciju sabiedrībā
Diplomdarbs augstskolai77
Novērtēts! -
Apmierinātība ar darbu
Diplomdarbs augstskolai49
-
Starppersonu konfliktu risināšanas taktiku saistība ar psiholoģisko klimatu un darba motivāciju SIA "M"
Diplomdarbs augstskolai81
Novērtēts!