NOBEIGUMS
Darba gaitā ir noskaidrots, ka izstrādājot apgrozāmo līdzekļu vadīšanas politiku ir jāņem vērā risku un ienesīguma līdzsvaru un apgrozāmo līdzekļu politikai ir jāpieturas uzņēmuma kopējai politikai. Ja uzņēmums vēlas lielāku ienesīgumu, tas var riskēt uzturot minimālus krājumus, debitoru parādus un būt gatavam, ka tam var pasliktināties likviditāte, ja debitoru maksājumi aizkavēsies, vai krājumu daudzumu pietrūkst darījumu noslēgšanai. Pieturoties tādas agresīvas stratēģijas apgrozāmos līdzekļus, gan mainīgus, gan daļu no nemainīgajiem finansē ar īstermiņa kredītiem.
Ja uzņēmums negrib riskēt, tad var pieturēties konservatīvas apgrozāmo līdzekļu vadīšanas stratēģijas, kad uzņēmums uztur lielus preču krājumus, vienmēr piedāvājot klientiem plašu izvēli, lielus debitorus, lielus naudas līdzekļus, lai pasargātu sevi no ārkārtas zaudējumiem. Bet tāda politika ir saistīta ar lielām krājumu uzglabāšanas izmaksām un samazina uzņēmuma darbības efektivitāti un rentabilitāti. Pieturoties tādas stratēģijas, uzņēmums pārsvara finansē pastāvīgus apgrozāmos līdzekļus un daļu no mainīgiem apgrozāmiem līdzekļiem ar ilgtermiņa kredītiem.
Lai nodrošinātu uzņēmējdarbību ar apgrozāmajiem līdzekļiem laikā periodā starp naudas līdzekļu ieguldīšanu un naudas līdzekļu saņemšanu par pārdotajam precēm (pakalpojumiem) no pircējiem(debitoriem) un nodrošinātu produktu ražošanas sniegšanas nepārtrauktību ir nepieciešams apgrozāmais kapitāls. Finanšu vadīšana ir ļoti būtiski uzturēt tādu optimālu apgrozāmo kapitālu, kas nodrošina likviditāti un nesamazina rentabilitāti, jo to ir jāfinansē. Apgrozāmā kapitāla aprites paātrināšana ir būtiska: jo ātrāk ir saņemta nauda par realizēto produkciju un vēlāk veikti maksājumi piegādātājiem, t.i. jo ātrāk aprit krājumi un debitoru parādi un lēnāk kreditori, jo mazāk līdzekļu ir jāiegulda apgrozāma kapitāla finansēšana.
Izpētot trīs vairumtirdzniecības uzņēmumus SIA „Rimpeks KP”, SIA „Officeday Latvia” un SIA „Gaita” laika posmā no 2007. līdz 2009. gadam ir noskaidrots, ka uzņēmumi pārsvara pieturas agresīvas un mērenas apgrozāmo līdzekļu un īstermiņa pasīvu vadīšanas stratēģijas, t.i. finansē savus apgrozāmos līdzekļus ar īstermiņa saistībām. Ilgtermiņa kredītu apjomi ir ļoti mazi apskatāmajos uzņēmumos, kas arī ir saistīts ar īstermiņa kredītu lielāku pieejamību uzņēmumiem.
Ar krīzes iestāšanos sākot no 2008. gadā tirdzniecības nozarēs ir vērojams ļoti straujš apgrozījuma samazinājums, kas ir saistīts ar pieprasījuma kritumu. Visās nozarēs, arī vairumtirdzniecības nozarē samazinās pieauguma tempi, uzņēmumi saka samazināt apgrozāmo līdzekļu apjomus un arī īstermiņa saistības, lai neuzturētu lielu apgrozāmo kapitālu, t.i. censties pielāgoties esošai situācijai.
…
