• SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Maģistra darba izstrādē autore izvirzīja pētījuma jautājumu - Vai apcietinājuma piemērošana veicina kriminālprocesa likuma mērķa sasniegšanu, proti - nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē? Kaut arī drošības līdzeklis- apcietinājums tiek plaši pielietots, tomēr, to piemērošana nesasniedz kriminālprocesa likuma mērķi. Maģistra darba izstrādē visi izvirzītie uzdevumi ir izpildīti un darba mērķis sasniegts. Maģistra darba ietvaros autore konstatēja būtiskākās problēmas praksē, kas var rasties piemērojot aizdomās turētājam vai apsūdzētājam apcietinājumu, lai kostatēto problēmu atrisinātu autore ir izteikusi dažus priekšlikumus.
• Secinājums: rakstot maģistra darbu autore nonāca pie secinājuma, ka Kriminālprocesa likumā 246.panta otrā daļā likumdevējs ir noteicis: Pirms pieņemt lēmumu par tāda drošības līdzekļa piemērošanu, kurš saistīts ar brīvības atņemšanu, procesa virzītājs izsniedz personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tā ierosinājuma kopiju, kurā norādīts konkrētā drošības līdzekļa izvēles pamatojums ar konkrētiem, uz lietas materiāliem balstītiem apsvērumiem. Autore praksē novēroja, ka procesa virzītājs liedz aizstāvjiem iepazīties ar lietas materiāliem tādā veidā nav iespējams ievērot sacīkstes principu. Sacīkstes principu nav iespējams ievērot, ja kādām no lietas dalībniekiem ir liegta iespēja iepazīties ar lietas materiāliem kas ir būtiski, lai varētu efektīvi pārsūdzēt klienta apcietinājuma likumību.Lai šo situāciju uzlabotu autores priekšlikums būtu: grozīt Kriminālprocesa likuma 246.panta otro daļu un izteikt to šādā redakcija: Aizdomās turēta vai apsūdzēta aizstāvis ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem, kas ir saistīti ar apsūdzību.
• Secinājums: Kriminālprocesa 277.panta daļās likumdevējs ir noteicis apcietinājuma termiņus, taču tie nav noteikti konkrētos skaitļos. Lai nerastos tāda situācija, ka pirmstiesas procesa beigās, pārkvalificējot noziedzīgo nodarījumu uz vieglāku apcietinājumā pavadītais laiks pārsniedz apcietinājuma kopējo termiņu, lai šāda situācija nenotiktu autores priekšlikums būtu grozīt Kriminālprocesa likuma 277.panta daļas un apcietinājuma termiņus noteikt konkrētos skaitļos nevis ka likumā noteikts “ne ilgāk kā” vai “ne ilgāk kā pusi”
…
