Alūksnes novada tūrisma attīstības programma

Ievads
Alūksnes novadā nav nopietnu rūpniecības uzņēmumu un iedzīvotāju galvenās nodarbošanās jomas ir mežizstrāde, lauksaimniecība un pakalpojumu sniegšanas sfēra. Un tas ir tikai viens no iemesliem, kādēļ Alūksnes novads ir zaļš. Galvenais šā apgalvojuma pamatojums aizvien paliek tas, ka Alūksnē ir pakalni un lejas, kuros meži mijas ar upēm un ezeriem. Alūksne tiek pozicionēta kā Ziemeļvidzemes dabas pērle un arī pilsētas attīstības plāni Alūksni veido par videi draudzīgu teritoriju, uzlabojot gan notekūdeņu iekārtas, gan arī pilsētas centrālapkures katlu mājas tikušas pielāgotas darbam ar vietējo kurināmo – šķeldu, zāģu skaidām.
Pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas, 1. jūlijā Alūksnes rajons tika sadalīts divos novados – Alūksnes un Apes. Tagad Alūksnes novadā ietilpst Alūksnes pilsēta, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemeru pagasti.
Vēsturiski Alūksnes novada teritorijā jau Latvijas brīvvalsts laikā, īpaši 20.gs. 30 gados tika domāts par tūrisma attīstību Alūksnē un apkārtnē, ko ataino L.Drubiņas pētījums „Tūrisms Valkas apriņķī 1920.-1940.gados”. Sākotnēji attīstība bija speciāli neplānota, bet vēlāk tā tika plānota kopā ar visas Latvijas un novadu attīstību. Jāatzīmē, ka tāpat kā tagad, liela nozīme ir un bija transporta ceļu jeb piekļuves jautājumiem.
Līdz šim saistībā ar Alūksnes rajona tūrisma attīstības veicināšanu 1997. gadā tika izstrādāta „Alūksnes rajona tūrisma attīstības koncepcija”, kur minētās aktualitātes un problēmas ir vērojamas arī šodien. 1999. gadā tika izstrādāts „Pārskats par vides situācijas izpēti Alūksnes rajonā” PHARE/TACIS CBS SPF projekta „From Walls to Bridges” ietvaros. Tur uz Alūksnes rajonu parādījās netradicionāla skatījuma pieeja, proti, Alūksnes rajons tiek uzsvērts kā potenciāli iespējamā rekreācijas zona. Ģeogrāfiskais potenciāls pilnībā ļauj rajona teritorijā attīstīt uzņēmējdarbību, kas saistīta ar tūrismu un atpūtu, kā arī rekreāciju. Ir izdalītas piecas labvēlīgas ārstnieciskās teritorijas un katrai dots vērtējums un iespējamie ārstnieciskie novirzieni.
Novada pagasti ir izstrādājuši teritorijas plānojumus, bet diemžēl tie ir uzskatāmi par maz spējīgiem, jo nav tikuši balstīti uz pagastā esošajiem resursiem, vairāk ir bijuši izstrādi kvantitatīvi, ne kvalitatīvi. 2000. gada maijā Alūksnes rajona padome izstrādāja „Alūksnes rajona teritorijas plānojumu”, kura izstrādes darba grupas sastāvā bija 15 dažādu nozaru pārstāvji un tika pieaicināti 4 eksperti. Teritoriālais plānojums ir balstīts arī attiecināmajiem LR MK noteikumiem un ņemta vērā „Alūksnes rajona attīstības programma” 1999. gada un iepriekš minētais „Pārskats par vides situācijas izpēti Alūksnes rajonā”, kā arī citi izpētes dokumenti. Vēl saistībā ar novada teritorijas dažādu vietu attīstību Aldis Verners (Valsts vides dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors) 2000. gadā Latvijas Universitātes Vides zinātnes un pārvaldības institūta organizētajos profesionālās apmācības kursos „Local Agenda 21 Rīcības programmas koordinators pašvaldībās” ir izstrādājis projekta darbu „Veclaicenes pagasta līdzsvarotas attīstības rīcības programmas (LARP 21) vadlīnijas, kur iezīmējas ilgstspējīgas attīstības principi. Savukārt Vidzemes Augstskolas studente E. Gustava 2003. gadā izstrādāja diplomdarbu „Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus”, paužot savu skatījumu un iespējamo teritorijas izmantošanu. Un vēl arī Latvijas Dabas fonds 2003. gadā ir izstrādājis „Dabas lieguma „Korneti – Peļļi” dabas aizsardzības plānu” laika periodam no 2003. līdz 2008. gadam, bet plāna darbības termiņš ir pagarināts līdz 2013. gada 31. decembrim saskaņā ar vides ministra 2009. gada 14. decembra rīkojumu Nr.463 „Par dabas aizsardzības plāna darbības termiņa pagarināšanu”, kur viena no sadaļām veltīta tūrisma attīstībai šajā ĪADT. Un tāpat arī ir ar Latvijas dabas fonda izstrādāto „Dabas lieguma „Dēliņkalns” dabas aizsardzības plāna” darbības termiņu. Nozīmīgākais un aktuālākais ir Latvijas Universitātes studentes Silvas Stalažas 2009. gadā izstrādātais bakalaura darbs „Alūksnes rajona tūrisma telpiskās struktūras”, kurā norādīti vairāki tūrisma telpiskās struktūras veidi un tipi un izveidotas dažādas kartes ar GIS sistēmas palīdzību resursu un tūrisma infrastruktūras, kā arī plūsmas grafiskai attēlošanai rajona kartē. S. Stalaža analizēja arī tūrisma attīstības problēmas un kavējošos faktorus, izdalīja galamērķa zonu un klāsteru telpisko struktūru.
Pēdējo gadu laikā nav veikts pētījums visa novada teritorijai, kurš tiktu publicēts plašākai sabiedrības daļai, kur būtu šā brīža aktualitātes un novērtētas pieejamās novada vērtības, kā arī tūrisma ietekmes un potenciāla izvērtējums. Viens no lielākajiem Alūksnes novada attīstību kavējošajiem cēloņiem ir tas, ka savstarpējās darbības netiek koordinētas pēc vienota principa, vienota plāna un saistībā ar plānošanas reģiona attīstības prioritātēm, tūrisma attīstību pārsvarā virza individuālas personas.
2010. gadā ir uzsākta Alūksnes novada attīstības programmas izstrāde, kur tiks paredzēta arī tūrisma sadaļa un autore uzskata to par lielisku iespēju, kā īpaši uzsvērt savstarpējās sadarbības nepieciešamību un ieguvumus, informācijas regulāro atjaunošanu un pieejamības veicināšanu, piedāvāto tūrisma pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, jaunu tūrisma piedāvājumu veidošanos un līdz ar to kopējo novada ekonomikas uzlabošanos. Lai izstrādātu redzējumu par novada tūrisma attīstību, autore uzskata, ka ir nepieciešams izzināt tūristu speciālistu un tūrisma uzņēmēju, kā arī novada domes darbinieku un novada iedzīvotāju viedokli, jo nepieciešama sabiedrības līdzdalība vides saglabāšanā un apsaimniekošanā. Tāpat ir arī nepieciešams dabas objektu izvērtējums, lai noteiktu vietas dabā, kas ir tūristiem pievilcīgas un arī pietiekami nodrošinātas ar infrastruktūru, lai to apmeklēšana neradītu videi kaitējumu. Un vēl nepieciešama arī kultūras tūrisma un citu cilvēku veidoto tūrisma resursu analīze un svarīgi atrast iespējas, kā tos pielāgot izmantošanai tūrismā. No tūrisma attīstības ieguvēji būs, pirmkārt, jau paši novada iedzīvotāji, kuriem būs iespēja dzīvot skaistā, sakoptā vidē, kā arī pameklēt dažāda veida pasākumus, otrkārt, ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu saistītie uzņēmēji, kam būs iespēja palielināt apgrozījumu un ienākumus no savas darbības, treškārt, tūristi un ceļotāji, kas par sava ceļojuma galamērķi vai arī kādu no tā posmiem izvēlēsies Alūksnes novadu.
Darba galvenais mērķis ir izstrādāt jaunizveidotajam Alūksnes novadam tūrisma attīstības programmas koncepciju vidēja termiņa periodam no 2011. gada līdz 2018. gadam.
Galvenie pētāmie jautājumi, lai veidotu tūrisma attīstības programmas koncepciju ir sekojoši:
1. Kā pēdējo gadu laikā ir mainījusies ekonomiskā un demogrāfiskā situācija novadā?
2. Kāda ir pašreizējā situācija tūrisma nozarē?
3. Ar kādām problēmām sastopas Alūksnes novada tūrists un pakalpojumu sniedzējs?
4. Kādi ir iespējamie problēmu risinājumi?
5. Kādi tūrisma resursi ir pieejami novada teritorijā?
6. Kāds ir esošais un potenciālais tūrisma piedāvājums?
7. Kādas ir sadarbības iespējas ar blakusesošajām teritorijām?
8. Kādi uzlabojumi ir jāveic, lai dabas resursi un teritorijas pielāgotu tūrisma plūsmas uzņemšanai?
Darba uzdevumi:
1. Iepazīšanās ar līdz šim izstrādātajiem pētījumiem un dokumentiem saistībā ar Alūksnes novada resursiem un attīstību.
2. Alūksnes novada ģeogrāfiskā, ekonomiskā un vēsturiskā apraksta izveidošana.
3. Alūksnes novada pašreizējās situācijas analīze, ietverot arī demogrāfiskos rādītājus.
4. Iepazīšanās ar dažādu līmeņu politikas plānošanas dokumentiem, kas ir attiecināmi uz Alūksnes tūrisma attīstības plānošanu.
5. Alūksnes novada tūrisma resursu apzināšana un izpēte, sistemātiska apkopošana.
6. Alūksnes novada tūrisma infrastruktūras izvērtēšana.
7. Kultūras tūrisma resursu izvērtēšana un izmantojamības tūrismā novērtēšana izmantojot specializētu kritēriju sistēmu.
8. Kritēriju sistēmas izveidošana dabas resursu pašreizējā stāvokļa novērtēšanai, lai apzinātu dabas mantojuma vērtības un īpašības, pievilcību tirgū, popularitāti, pašreizējo nestspēju, un nestspēju, kāda būtu objektam pēc tūrisma aktivizēšanas un ceļotāju skaita pieplūduma.
9. Nozīmīgāko resursu apsekojums dabā, fotofiksācija un sarunas ar vietējiem iedzīvotājiem.
10. Piedalīšanās Alūksnes novada tūrisma speciālistu informācijas dienās vairākas reizes no 2010. gada janvāra līdz maijam, lai noskaidrotu viņu viedokli par tūrisma attīstības virzību un traucējošajiem faktoriem, kā arī viecinātu tūrisma statistikas ievākšanu un apkopošanu.
11. Piedalīties novada tūrisma konferences rīkošanā 2010. gada 5. martā, piedāvājot dažādus radošos uzdevumus, lai meklētu risinājumus problēmām un iespējas attīstībai, kā arī noskaidrotu unikālākās un savdabīgākās tūristu piesaistes novadā.
12. Attēlot uz novada kartes tūrismā izmantojamos resursus, tūrisma mītnes, ēdināšanas uzņēmumus, peldvietas, tūrisma informācijas sniegšanas vietas.
13. Ar Hierarhiju analīzes metodes palīdzību salīdzināt visu iesaistīto pušu pārstāvju (ekspertu) viedokļus par atbilstošākā tūrisma veida izvēli Alūksnes novadā un izstrādāt Alūksnes novada tūrisma attīstības programmas koncepciju, ietverot veicamos uzdevumus attīstības veicināšanai, kuru varēs izmantot izstrādājot Alūksnes novada attīstības programmas tūrisma sadaļu.
Darbā izmantotas kvalitatīvās pētījuma metodes:
1. Teorētiskās literatūras analīze par tūrisma plānošanas jautājumiem, tūrisma resursu novērtēšanas metodi.
2. Likumdošanas un normatīvo aktu studijas.
3. Intervijas ar Kristīni Vimbu (Alūksnes TIC vadītāju), Ingūnu Dovgāni (Alūksnes TIC speciālisti), Jāni Cīmiņu (Alūksnes novada pašvaldības Attīstības nodaļas projektu vadītājs), Ainu Dmitrijevu (E. Glika Bībeles muzeja darbiniece), Sandru Jankovsku (gide un Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja), Astru Bindi (Apes novada tūrisma darba organizatore), Inesi Volšteini (Pededzes pagasta muzeja vadītāja), Madaru Sudari (Ziemeru pagasta tūrisma darbu organizatore), Solveigu Selgu (Alsviķu pagasta tūrisma darbu organizatore), Sanitu Eglīti (Alūksnes novada pašvaldības kultūras un sporta nodaļas vadītāja), Initu Veismani (Alūksnes muzeja direktore), Jāni Prangeli (Veclaicenes pagasta tūrisma darbu organizators un gids), Natāliju Pomeranci (Kalncempju pagasta V. Ķirpa Ates muzeja vadītāja), Sandru Magaziņu (Zeltiņu pagasta tūrisma darbu organizatore), Santu Harjo – Ozoliņu (Alūksnes novada pašvaldības plānošanas un attīstības nodaļas teritoriālplānotāja), Ēvaldu Vanagu (Veclaicenes pamatskolas muzeja veidotājs un gids), Kristapu Timermani (Alūksnes novada iedzīvotājs), Jūliju Zaikovsku (tūriste Alūksnes novadā), Aldi Verneru (Dabas muzeja „Vides labirints” vadītājs un Valsts vides dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors), Sandru Zeltiņu (Alūksnes novada pašvaldības izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdes priekšsēdētāja) un Aivaru Fominu (Alūksnes novada domes priekšsēdētājs), nūjošanas aktivitāšu grupas instruktori Līga Janušu. Autore precizējot datus ir veikusi vairāk kā 20 telefonintervijas ar tūrisma nozarē strādājošiem uzņēmējiem.
4. Apsekošana dabā un fotofiksācija.
5. Grafiskā metode.
6. Kartogrāfiskā metode.
7. Salīdzinošā metode (SVID analīze).
8. Prāta vētras metode tūrisma konferences dalībniekiem 2010.gada 5. martā.
9. Anketēšana.
10. Hierarhijas analīzes metode.
Pētījuma rezultātus, secinājumus autore iesniegs Alūksnes novada attīstības programmas tūrisma sadaļas darba grupai un iesniegs priekšlikumus tūrisma sadaļas uzlabošanai novada mājas lapā.
…