SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Prakses un darba izstrādes laikā autors guva vairākus secinājumus par esošām tiesiskām problēmām pašvaldības praksē publisko iepirkumu piemērošanā:
1. Publisko iepirkumu likuma normas nesatur jēdziena „nepamatoti lēts piedāvājums” definīciju, attiecībā uz šo terminu normatīvajos aktos netiek sniegti nekādi kritēriji jeb nosacījumi, kuriem izpildoties attiecīgais piedāvājums ir uzskatāms par nepamatoti lētu un pasūtītājam ir jāveic likumā noteiktās darbības.
2. Publisko iepirkumu likuma 48.pants ir diskusijas vērta juridiskā norma, ņemot vērā, ka šīs normas piemērošanas priekšnosacījums ir pasūtītāja šaubas, tomēr nav skaidrs, vai šaubām ir jābūt pamatotām. Izpētot Iepirkumu uzraudzības birojā skatītās sūdzības un sniegtos Iepirkumu uzraudzības biroja skaidrojumus, secināms, ka piedāvājums izskatās nepamatoti lēts, salīdzinot ar pasūtītāja vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja veiktajiem aprēķiniem un/vai citiem iesniegtajiem piedāvājumiem, un zemā cena nav izskaidrojama ar pielietotās metodes radītu ekonomiju, tehniskajiem risinājumiem, īpaši izdevīgiem tirgus apstākļiem un piedāvātā produkta oriģinalitāti.
3. Tipiskākās kļūdas, ko pasūtītājs pieļauj nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtēšanā, ir: 1) piedāvājumi, kuru cenu apšauba eksperts vai daļa iepirkuma komisijas locekļu, tomēr netiek pārbaudīti, 2) pārbaudīts tiek tikai viens no būtiski lētākajiem piedāvājumiem, nepārbaudot citus, kuru cena ir tikpat zema, 3) informācija netiek pieprasīta atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 48.panta nosacījumiem.
4. Lai atvieglotu pasūtītāja šaubu pamata pierādīšanu, apsverama iespēja iepirkuma dokumentos noteikt aritmētisku kritēriju, ar kura palīdzību definēt līgumcenu, kura tiks uzskatīta par iespējami nepamatoti lētu, piemēram, procentuāli noteikt maksimāli pieļaujamo atkāpi no kontroltāmes vai formulu, pēc kuras tiks noteikti iespējami nepamatoti lēti piedāvājumi.
…