SECINĀJUMI
1. Līdz ar jaunā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma un atbilstošo piemērošanas noteikumu stāšanos spēkā 2016. gadā, Latvijas normatīvajos aktos ir precizēti un skaidroti bioloģisko aktīvu, dzīvnieku un augu uzskaites principi.
2. Jaunā likuma bilances struktūrā postenis “Dzīvnieki un augi” ir iekļauts gan ilgtermiņa līdzekļu, gan apgrozāmo līdzekļu sastāvā, tomēr ir saglabāta iespēja visus dzīvniekus uzskaitīt krājumu sastāvā, līdz ar to sabiedrība, izvērtējot savu saimniecisko darbību, var izvēlēties sev piemērotāko dzīvnieku uzskaites metodi.
3. Nelielām zemnieku saimniecībām, tādām kā ZS “A”, ZS “B”, ZS “C” nav pamatotu iemeslu atzīt, novērtēt un norādīt finanšu pārskatā bioloģiskos aktīvus saskaņā ar 41. starptautisko grāmatvedības standartu “Lauksaimniecība”.
4. Ņemot vērā saimniecības specializāciju, sabiedrība pieņem grāmatvedības politiku par dzīvnieku un augu novērtēšanas metodēm un uzskaites grupām analītiskās uzskaites reģistros, var veidot saimniecības vajadzībām atbilstošas uzskaites grupas.
5. Ieraksti grāmatvedības reģistros tiek izdarīti uz attaisnojumu dokumentu pamata, dzīvnieku kustības dokumentēšanai jāizstrādā attiecīgi faktus fiksējoši dokumenti – akti, kurus iesniedz grāmatvedībā attiecīgā saimnieciskā notikuma reģistrēšanai.
6. Pirktos dzīvniekus sākotnēji novērtē un uzskaita grāmatvedībā šo dzīvnieku iegādes izmaksās, pašu audzētos dzīvniekus - šo dzīvnieku ražošanas (izaudzēšanas) pašizmaksā un jaundzimušos dzīvniekus - sabiedrības grāmatvedības politikā pieņemtā (nosacītā) vērtībā.
7. Salīdzinot trīs Kuldīgas novada zemnieku saimniecības, piena ražošanā visefektīvāk vienu slaucamo govi izmanto ZS “C”, kas gūst vislielākos ieņēmumus no katras pamatganāmpulka vienības. Viszemākais rādītājs ir ZS “B”, to tieši ietekmē izslaukums no vienas govs un zemā piena iepirkuma cena.
…