Ievads.
Nodokļu pastāvēšana ir saistīta ar valsts pastāvēšanu. Jebkurai valdībai jāatrod līdzekļi valsts pārvaldes aparāta uzturēšanai un tā būtisko funkciju veikšanas nodrošināšanai. Nodokļu iekasēšana ir savarīga valsts aktivitāte, kas ir saistīta ar izmaksām. Nodokļi dod iespēju valdībai nodrišināt iedzīvotājus ar sabiedriskajām precēm, sniegt dažādus pakalpojumus, taču tas nepadara nodokļus populārākus. Nodokļi ir obligāti maksājumi budžetā, lai nodrošinātu valsts funkciju izpildi, bet tie nav saistīti ar konkrēta pakalpojuma vai preces saņemšanu.
Latvijas Republikas sistēma ir pietiekoši jauna, un tāpēc vēl nevisai pilnveidota. Ar nodokļu ieņēmumu lielumiem, to likmem, ar to aprēķināšanas kārtību un iekasēšanu nav apmierināti visi – gan nodokļu maksātāji, gan valsts.
Šī tēma ļoti aktuāla, tā ka tagad ieņēmumi no tiešiem nodokļiem ļoti niecīgi (sastāda aptuveni tikai 40%), un tāpēc netiešie nodokļi ir galvenais Latvijas Republikas deficita budžeta avots, kuri sastāda 60 procentus nodokļu ieņēmumu.. Šajā darbā aplūkots viens no galvenājiem netiešo nodokļu veidiem – akcīzes nodoklis. Akcīzes nodokli bieži vien sauc par patēriņa nodokli. Noteiktu preču veidu aplikšana saistīta ar vēsturiskām likumsakarībām. Akcīzes aizņem otro vietu starp netiešo nodokļu ieņēmumiem. Akcīzes nodoklis dod lielus ieņēmumus, to īpatsvars nodokļu ieņēmumu struktūra ir aptuveni 12 procenti.
Šī bakalaura darba mērķis izpētīt akcīzes nodokļa likmju izmaiņas un šo likmju izmaiņu ietekmi uz valsts deficita budžetā ieņēmumu daļu.
Lai panākt šo mērķi bakalaura darbā, stāvēja priekšā sekojoši uzdevumi:
- aplūkot akcīzes nodokļa rašanas posmus;
- iepazītie ar akcīzes nodokļa būtību;
- paranalīzet akcīzes nodokļa ienākumi valsts budžetā, un faktoru ietekmi uz ieņākumiem no akcīzes nodokļa;
- izsekot akcīzes nodokļa likmju izmaiņas pēdējos gados un to ietekmi uz kontrabandas apjomiem Latvijas Republikā;
- paranalizēt faktorus, kuri ietekme uz akcīzes nodokļa ieņēmumiem no alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, un apreķināt summu, kuru nesaņēma valsts deficita budžets no nodokļa likmju palielināšanas.
Šajā darbā priekš šiem pētījumiem izmantoja sekojošu literatūru: Latvijas Republikas likumdošanu, latvijas un ārzemju ekonomistu darbus, ka arī periodisko izdevumu materiālus.
…
