Adopcijas tiesiskais regulējums un ar to sai... / ID: 593602

Autors: Muzzzle (40)

Vērtējums:

Publicēts: 14.12.2015.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 45 vienības

Atsauces: Ir

Laikposms: 2011. - 2015. g.

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Ievads	8
1.	Adopcijas koncepts un vēsturiskā attīstība	11
1.1.	Adopcijas vēsturiskā attīstība	11
1.2.	Adopcijas jēdziena raksturojums	14
2.	Adopcijas procesa tiesiskais regulējums Latvijā	19
2.1.	Adopcijas dalībnieku raksturojums	20
2.2.	Adopcijas vispārējā kārtība	33
2.2.1.	Adopcijas pieteikuma saņemšanas un ģimenes izpētes raksturojums	34
2.2.2.	Informācijas saņemšana par adoptējamo bērnu	39
2.2.3.	Bērns adoptētāju aprūpē pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā	42
2.2.4.	Adopcijas apstiprināšana tiesā	45
2.3.	Pēcadopcijas tiesiskā reglamentācija	52
2.3.1.	Adopcijas noslēpums	54
2.3.2.	Sociālās garantijas Latvijas adoptētājiem	57
2.3.3.	Adopcijas atcelšana	60
3.	Pētījuma metodes raksturojums	62
4.	Adopcijas tiesiskā regulējuma problēmas Latvijā	63
4.1.	Adopcijas procesa problēmas bāriņtiesu praksē	65
4.2.	Adopcijas procesa problēmas adoptētāju skatījumā	72
	Nobeigums	74
	Izmantoto avotu un literatūras saraksts	77
	Pielikumi	83

Darba fragmentsAizvērt

NOBEIGUMS
Apkopojot pētījumā iegūtās zināšanas, ir nonākts pie šādiem secinājumiem:
1. Bērnu un vecāku tiesiskās attiecības var rasties ne tikai ar bērna piedzimšanu bioloģiskā veidā, bet arī ar adopciju, kas rada tādas pašas personiskās un mantiskās tiesības un pienākumus kā bioloģiskā radniecība.
2. Adopcija ir neatņemama ģimenes tiesību sastāvdaļa, kas tiek izmantota, lai bez vecāku gādības palicis bērns varētu augt ģimenē kā pilntiesīgs tās loceklis.
3. Adopcijas pamatdoma kopš tās pirmatnējās attīstības nav zaudējusi savu nozīmi un tās uzdevums saglabājies nemainīgs – pieņemt ģimenē bez vecāku gādības palikušu bērnu ar visām no tā izrietošajām tiesībām un pienākumiem.
4. Civiltiesiskajā ziņā adopcijai ir divpusējs raksturs – tās rezultātā tiek gan radītas tiesiskās attiecības, gan izbeigtas.
5. Kopumā 2014.gadā adoptēti 269 Latvijas bērni, 106 bērni adoptēti Latvijā, savukārt 163 - uz ārvalstīm.
6. Lai gan teorētiski adopcijas process ir pilnīgā bāriņtiesas kompetencē, tās lēmumi par adopcijas virzību ir atkarīgi no kompetento iestāžu (psihologi, medicīnas darbinieki, policija, sociālais dienests u.tml.) sniegtajiem atzinumiem.
7. Aptaujāto bāriņtiesu darbinieku praksē ir maz to gadījumu, kad adoptētājs būtu jaunāks par 35 gadiem. Adoptētāju vidējais vecums ir no 35-45 gadiem. Aptaujāto bāriņtiesu praksē vecākajam adoptētājam bijis 59 gadi.
8. Puse aptaujāto bāriņtiesu darbinieku uzskata, ka normatīvajos aktos nepieciešams izvirzīt maksimālo vecuma cenzu adoptētājiem. Kā vidējais maksimālā vecuma cenzs tiek norādīti 48 gadi.
9. Tā kā pašreizējā bāriņtiesu prakse rāda, ka tāds kritērijs kā adoptētāja vecums tiek sevišķi izvērtēts, tad nav nepieciešams normatīvajos aktos norādīt adoptētāja maksimālo vecuma cenzu, jo šāds ierobežojums var kavēt kāda bērna nonākšanu ģimenē.
10. Latvijas normatīvie akti neaizliedz par adoptētāju būt vienai pašai personai. Vērtējot adoptētāju vienu personu, pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš personas motivācijai, vai adopcija ir uzsākta pareizo mērķu vadīta. Iespējams, šai personai ir bailes no vientulības, sava veida egoisms un savu vēlmju nodrošināšana, neņemot vērā bērna intereses pēc abiem vecākiem.
…