Diplomdarbs
Humanitārās zinātnes
Socioloģija
Adopcijas process: adoptētāju un ekspertu skatījums-
Adopcijas process: adoptētāju un ekspertu skatījums
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
ANOTĀCIJA | 3 | |
JĒDZIENU SKAIDROJUMS | 4 | |
IEVADS | 5 | |
1. | ADOPCIJAS UN ĢIMENES KĀ SOCIĀLU INSTITŪTU RAKSTUROJUMS | 7 |
1.1. | Sociālo institūtu konceptualizācija un tipoloģija | 7 |
1.2. | Adopcija un ģimene kā sociāls institūts | 12 |
2. | ADOPCIJAS PROCESA RAKSTUROJUMS | 17 |
2.1. | Adopcijas kārtība | 17 |
2.2. | Adopcijas process | 21 |
2.2.1. | Latvijā dzīvojošas personas adopcijas process | 22 |
2.2.2. | Adopcijas process uz ārvalstīm | 26 |
3. | PĒTĪJUMS PAR ADOPCIJAS PROCESU JELGAVAS PILSĒTĀ | 30 |
3.1 | Pētījuma metodoloģija | 30 |
3.2. | Pētījumā iegūtās informācijas analīze | 31 |
SECINĀJUMI | 45 | |
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS | 48 | |
PIELIKUMS | 50 |
SECINĀJUMI
Ikviens cilvēks – mazulis, pusaudzis, jaunietis, pieaudzis, vēlas un ir pelnījuši ģimeni – patvērumu no ikdienas raizēm un rūpēm, laimes salu, kur vienmēr ir spoža saule un gaiši zili gubu mākoņi. Ģimene ir nezūdoša vērtība, kura caurvij paaudžu paaudzes. Pieņemt savā ģimenē bērniņu, kurš palicis bez vecākiem, ir ļoti nopietns lēmums. Tā ir iespēja ne tikai dot, bet arī pretī gūt mīlestību, uzticību, jo ikviens vēlas būt vajadzīgs, piederīgs.
Adopcija, pēc autores domām ir efektīvākais veids, kas spēj pilnībā integrēt bērnu ģimenē. Adopcija ir iespēja dot bērnam jaunu ģimeni, mājas, kurās viņš tiktu mīlēts un sargāts. ģimenei ir jābūt, jo īpaši labi sagatavotai bērna uzņemšanai un pareizi motivētai. Arī Latvijā arvien biežāk atrodas ģimenes, kuras gatavas uzņemt savā aprūpē kādu bērnu ne tikai tādēļ, ka kādu iemeslu dēļ pašiem nevar būt bērniņu, bet arī tādēļ, lai sniegtu savu atbalstu un mīlestību kādam, kurš ir palicis bez vecākiem. Adopcija ir otra iespēja bērnam, kurš ir palicis bez vecāku gādības, tikt pie mammas un tēta un augt ģimeniskā vidē. Tieši tādēļ ir ļoti svarīgi, lai adopcijas procesa centrā atrastos bērns. Tāpēc bērna intereses un īpašās vajadzības, kā arī iepriekšējās dzīves pieredze ir jāņem vērā un jāizmanto labākas saderības un saskarsmes nodrošināšanai.
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gada likumdošana adopcijas jomā ir orientēta uz to, lai bāreņiem un bez vecākiem palikušiem bērniem būtu iespēja uzaugt ģimeniskā vidē, kur bērniņam tika dots viss tas, kas visvārāk trūkst atrodoties bērnu namos vai patversmēs, tā ir mīlestība un gādība. Adopcija tiek uzskatīta par vienu no humānākajām formām, jo šis ir daudz sarežģītāks un laikietilpīgāks process kā aizbildniecības kārtošana, bet tieši tāpēc balstīts uz pārdomātu pareizu lēmumu pieņemšanu. Adopcija atšķirībā no aizbildnības nav tik izplatīta forma, jo valsts adopcijas gadījumā nenodrošina ar pabalstu vecākus, kas adoptējuši bērnus.
Veiktā pētījuma rezultātā var izdarīt sekojošus secinājumus:
• Vecāku un bērnu attiecības var rasties ne tikai dabiskā ceļā – ar piedzimšanu, bet arī ar adopciju
• Adopcija ir civiltiesisks akts, ar kuru kāda persona pieņem cita bērnu par savu.
• Ģimene tiek uzskatīts par nozīmīgu un pašu svarīgāko sociālo institūtu, jo tas nodrošina bērna labvēlīgo socializāciju ģimeniskā vidē.
• Adopcija notiek gan tepat Latvijā, gan arī uz ārzemēm.
• Jelgavas pilsētā arī notiek adopcijas process, bet viņš nav tik intensīvs kā gribētos
• Intensīvākai adopcijai ir daudzi kavējošie faktori, piemēram,
maz juridisko brīvu bērnu,
bērni jau ir sasnieguši 5 gadu vecumu, šādus bērnu negrib adoptēt,
veidojas rindas uz jaundzimušajiem bērniem.
kā arī viens no galvenajiem kavējošiem faktoriem ne tikai adopcijas procesa laikā, bet arī dzīvē kopumā ir naudas līdzekļu trūkums.
Sabiedrības aizspriedumi par pret adoptētājiem bērniem.
…
Adopcija ir viens no alternatīvajiem aprūpes veidiem, kas dod iespēju bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem augt ģimeniskā vidē. Ļoti liela nozīme ir ģimenei, kurā aug bērns, un tās kvalitātei. Stipra ģimene nodrošina un veicina sabiedrības atjaunošanās procesu un pilnvērtīgu tās eksistenci. Bērna attīstībai un izaugsmei svarīgs priekšnosacījums ir pozitīvās sociālās vides radīšana jau kopš bērna piedzimšanas brīža. Ģimene ir viena no galvenajām šādām vidēm, kur bērns piedzimst, tālāk attīstās un uzzina pašu galveno. Ģimenē bērnam veidojas sākotnējie uzskati, kas ir labi un slikti, izpratne par vērtībām un normām. Veidot bērnam uzskatus un sapratni ir ne tikai ģimenes uzdevums, bet arī valsts un citu sociālo institūtu pamatelements.
Atsevišķas atsauces nekvalitaīvas.
- Administratīvais process Valsts darba inspekcijā
- Adopcijas process: adoptētāju un ekspertu skatījums
- Tiesas izskatāmie jautājumi maksātnespējas procesā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Administratīvais process Valsts darba inspekcijā
Diplomdarbs augstskolai52
Novērtēts! -
Patenttiesību sistēmas lietderības un samērīguma principi tiesību filosofijas skatījumā
Diplomdarbs augstskolai52
Novērtēts! -
Bezdarba novērtējums Latvijā un Eiropas Savienībā. Problēmas un risinājumi
Diplomdarbs augstskolai69
-
Iedzīvotāju ekonomiskā migrācija Latvijā un ES valstīs
Diplomdarbs augstskolai64
-
SIA "Anda L" tiesiskās un finanšu darbības izvērtējums
Diplomdarbs augstskolai59
Novērtēts!