Sabiedrībā ar vien lielāka uzmanība tiek pievērsta bērnu tiesību aizsardzībai. Tiek domāts ne tikai par ģimenēs augošo bērnu, bet arī par bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu tiesību aizsardzību un labklājību.
Latvijā aktuāls bija jautājums par jauna adopcijas likuma pieņemšanu. Daudz tika runāts par sarežģīto adopcijas procesu, par nepieciešamību to atvieglot, un par arvien pieaugušo bērnu skaitu, kuru vecākiem atņemtas aizgādības tiesības.
Ar 2003. gadu spēkā stājās ilgi gaidītie grozījumi LR Civillikumā un jauni Ministru kabineta noteikumi par adopcijas kārtību, līdz ar to, aktuāls kļūst jautājums par adopcijas jauno procesu un grozījumu radītajām sekām.
Jau vairāk par gadu ir spēkā jaunā kārtība, un var jau novērot cik sarežģīta ir jaunā adopcijas kārtība, un kādas ir ar to saistītās problēmas Latvijā, kas ietekmē adopciju.
Darba uzdevumi:
atspoguļot adopcijas kārtību ;
izanalizēt jautājumus, ar kuru risināšanu ir jāsaskaras adopcijas dalībniekiem; noskaidrot ar adopcijas lietu kārtošanu saistītās personas;
atspoguļot pašreiz esošo situāciju adopcijas lietu kārtošanā;
skatīt problēmas, kuras saistītas ar adoptējamiem bērniem.
Darba mērķis ir noskaidrot, vai jaunā adopcija kārtība atvieglo adopcijas procesu, un veicina adoptēšanu, vai otrādi, tā ir par pamatu tam, ka samazinās adoptēto bērnu skaits.
Darbā izmantoti LR Civillikums un Ministru kabineta izdotā Adopcijas kārtība, kā arī citi Ministru kabineta izdotie noteikumi un Latvijai saistošo starptautisko konvenciju par bērnu adopciju. Līdz ar to darbs ir balstīts uz normatīvajiem aktiem, no preses iegūtiem materiāliem, un pilsētas bāriņtiesā un pilsētas (rajona) tiesā iegūtajām ziņām. Darbā ir izmantoti arī statistikas dati. Informācijas ieguvei izmantots internets.
Bērnu un vecāku attiecības rodas gan bioloģiskā ceļā, gan arī ar adopciju. Turklāt ar adopciju ģimenei kuru veselības stāvoklis liedz dabiskā ceļā iegūt bērnus, ir iespēja izveidot pilntiesīgu ģimeni pieņemot svešu bērnu par savējo.
Lielas izmaiņas skārušas arī izmantotā terminoloģiju. Ieviesti jauni termini un svītroti iepriekšējie, kas rada jucekli šajā jomā, jo ir likumi un noteikumi, kuros nav izdarīti grozījumi, tādējādi radot grūtības orientēties vienā vai otrā jautājumā.
Adopcija ir tiesisks akts, ar kuru kāda persona pieņem citas personas bērnu par savu. Tā rada tādas pašas personiskās un mantiskās ģimenes tiesības un pienākumus kā miesīgā, bioloģiskā radniecība. Juridiski adopcija rada pilnvērtīgas vecāku un bērnu attiecības, neierobežojot adoptētāja vai adoptētā tiesības un pienākumus. Adopcija tiek uzskatīta kā darījums, ar kuru izbeidzas tiesiskās un arī faktiskās attiecības starp adoptēto un viņa miesīgajiem vecākiem un citiem radiniekiem pēc izcelšanās, un nodibinās jaunas attiecības ar adoptētāju un viņa ģimenes locekļiem. …
