SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Darba sakumā Autore ieskicēja iespējamo problēmu saistībā ar jauno AAL, kas paredz būtiskas izmaiņas administratīvā pārkāpuma procesa izskatīšanā. Praksē, pastāv risks, ka piemērojot jauno regulējumu, vairākas valsts pārvaldes iestāžu darbinieki (amatpersonas) AAL normu prasības interpretēs savādāk.
Darba sakumā Autore izvirzīja pētījuma jautājumu, proti, “Jā tiek veikta Administratīvās atbildības likuma pilnveidošana, tad mazināsies tiesību normu dažāda interpretācija?”
Darba ietvaros, Autore veica Latvijas valsts pārvaldes darbinieku un ierēdņu interviju. Kopumā intervijā piedalījās 6 amatpersonas no vairākām valsts iestādēm. Intervijas laikā amatpersonām, tika lūgts atbildēt uz jautājumu par jauno AAL, to piemērošanu praksē un ar kādām grūtībām nākas saskarties praksē, piemērojot jauno normatīvo aktu.
Respondenti atzīmējuši AAL 117.pantu, AAL 159.pantu. Proti:
1) AAL 117. pantā noteikts administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas termiņš. Analizējot iepriekš minēto pantu, konstatēts, ka tas nenosaka, kādas darbības amatpersonas drīkst veikt, pārbaudot iegūtās ziņas, pirms pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu. Praksē nav pieļaujama situācija, kad amatpersona izmanto nozares likumā piešķirtās pilnvaras, lai izmeklētu un pierādītu administratīvo pārkāpumu, un process tiek uzsākts tikai tad, kad lieta faktiski ir jau izmeklēta. Līdz ar to, amatpersonām nav saprotams, kādas darbības tas drīkst veikt, pārbaudot ziņas. Jo ziņu iegūšana no lietas dalībniekiem vai notikumu vietas apskate ir iespējama tikai pēc administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas.…