ANOTĀCIJA
Diplomdarba tēma ir “Abstrakcionisms un zinātne kā iedvesmas avots vizuālās mākslas stundās”. Darba mērķis ir pētīt, kā 7. klases vizuālās mākslas stundās kā iedvesmas avotu var izmantot abstrakcionismu un zinātni. Diplomdarbs sastāv no trijām nodaļām. Darba pirmajā nodaļā izpētīts abstrakcionisma mākslas virziens, tā populārākie mākslinieki un zinātnes disciplīnas, kas ietekmē mākslas darbu radīšanu 21. gs., kā arī māksliniekus, kuru iedvesmas avots ir šie zinātnes atklājumi. Otrajā nodaļā izstrādāti uzdevumu kopas izveides priekšnosacījumi, kas ietver mācību tēmas realizēšanai izmantojamās mācību metodes, mācību priekšmeta satura reglamentējošo dokumentu izpēti un pusaudža vecumposmu. Trešajā nodaļā aprakstīta uzdevumu kopas izveide, atspoguļota pedagoģiskā izmēģinājuma darbība, materiāli tēmas realizēšanai, aprobēts izstrādātais mācību saturs un analizēti iegūtie rezultāti.
Pieejamās literatūras un informācijas avotu izpēte, kā arī mācību tēmas realizācija praksē liecina par tās aktualitāti, pozitīvajām un plašajām izmantošanas iespējām vizuālās mākslas stundās.
Darba nobeigumā ir apkopotas atziņas par pedagoģisko praksi, apkopoti anketēšanas rezultāti un veikti secinājumi.
Atslēgvārdi: abstrakcionisms, vizuālā māksla 7. klasei, zinātne, eksperiments
SATURS
IEVADS 6
1. MĀKSLA, ZINĀTNE UN ABSTRAKCIONISMS – NEREDZAMĀ PASAULE MĀKSLĀ 9
1.1. Abstrakcionisms kā redzamās realitātes fragments 9
1.1.1. Ieskats abstrakcionisma vēsturē 20. gs. pirmajā pusē 12
1.1.2. Ieskats abstrakcionisma vēsturē un abstrakcionisti 20. gs. otrajā pusē 16
1.2. Zinātnes atklājumi, kas ietekmē mākslas darbu radīšanu 21
1.3. Mākslinieki, kuru mākslu ietekmē zinātnes atklājumi 24
1.3.1. Klarija Reisa (Klari Reis) 25
1.3.2. Lūks Džerams (Luke Jerram) 28
2. UZDEVUMU KOPAS IZVEIDES PRIEKŠNOSACĪJUMI 31
2.1. Uzdevumu kopas izveides saistība ar Valsts pamatizglītības standartu 32
vizuālajā mākslā 32
2.2. Pusaudžu vecumposma raksturojums un tā atbilstība mācību tēmas apguvei 34
2.3. Mācību tēmas realizēšanai izmantojamās mācību metodes 37
3. UZDEVUMU KOPAS IZVEIDE UN PEDAGOĢISKĀ IZMĒĢINĀJUMA DARBĪBA 40
3.1. Mācību uzdevumu kopas izveide un raksturojums 42
3.2. Vērtēšanas kritēriji un skolēnu darbu vērtēšana 49
3.3. Mācību tēmas satura aprobācija un iegūto rezultātu analīze 53
3.4. Visu rezultātu un skolēnu aptaujas anketu analīze 57
IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI 64
PIELIKUMI 68
1. pielikums. Vērtēšanas tabulas 69
2. pielikums. 20. gs. abstrakcionisma spilgtāko mākslinieku darbu reprodukcijas 71
3. pielikums. Mākslinieki, kuru mākslu ietekmē zinātnes atklājumi 77
4. pielikums. 21. gs. mākslinieki, kuru mākslu ietekmē zinātnes atklājumi 81
5. pielikums. Klarija Reisa (Klari Reis). Dienas trauks 82
6. pielikums. Klarija Reisa (Klari Reis). Hipohondrija 83
7. pielikums. Klarija Reisa (Klari Reis). Ielas anatomija un Aptiekas projekts 84
8. pielikums. Lūks Džerams (Luke Jeram). Stikla skulptūra 85
9. pielikums. Lūks Džerams (Luke Jeram). Baktērijas skulptūra un Debesu orķestris 86
10. pielikums. 1. un 2. mācību uzdevuma modelēšana skicē 87
11. pielikums. 3. uzdevuma modelēšana skicē 88
12. pielikums. 4. uzdevuma modelēšana skicē 89
13. pielikums. Aptaujas anketa 90
14. pielikums. Prezentācija “Abstrakcionisms” 91
15. pielikums. Prezentācija “Akvareļu krāsu tehnikas” 92
16. pielikums. Prezentācija “Mākslinieki, kuru mākslu ietekmē zinātnes atklājumi” 93
17. pielikums. Prezentācija “Māksla, kura balstīta uz zinātni un tehnoloģijām” 94
18. pielikums. Mācību stundas plāns mācību tēmas apguvei 7. b klasē 95
19. pielikums. Skolēnu (7. b klases) mācību sasniegumu rezultātu vērtējums 97
20. pielikums. Skolēnu darbi 1. uzdevumam “Emociju asociācijas” 98
21. pielikums. Skolēnu darbi 2. uzdevumam “Petri gleznas kopija” 101
22. pielikums. Skolēnu darbi 3. uzdevumam “Ģeometrizācija” 104
23. pielikums. Skolēnu darbi 4. uzdevumam “Baktērijas” 107
24. pielikums. Attēli par mācību procesa norisi 109
IEVADS
Māksla cilvēci pavada kopš tās pirmsākumiem, ļaujot ne tikai radoši izpausties, bet arī paust attieksmi pret pasauli un tās sniegtajām iespējām. Tā ir realitātes atspoguļošanas, izzināšanas un pārvēršanas veids, tā ir pieredzes nodošanas un sadarbības līdzeklis. Laika gaitā, mainoties sabiedrības vērtībām, priekštatiem un vajadzībām, izpratnei par skaisto un neglīto, dzīvo un nedzīvo, mainās arī māksla un ar to saistītās nozīmes, iegūstot aizvien jaunas izteiksmes formas un saturu, paplašinot izpratni par radošo darbību un tās iespējām jeb potenciālu. Mākslai, tās funkcijām un izmantošanas iespējām aizvien paplašinoties ir izveidojusies prakse, ka mākslas nozaru pārstāvji visā pasaulē savā profesionālajā darbībā izmanto zinātnes sniegtās iespējas, ļaujot ievērojami bagātināt mākslas metožu, stilu un tehniku klāstu, kas mākslai ļauj iziet no klasiskās izpratnes un konteksta. Tas nozīmē to, ka mākslinieki kā iedvesmas avotu neizmanto tikai savas jūtas un emocijas, kā tas bija aktuāli abstrakcionisma mākslas virzienā 20. gs. sākumā, bet arī dažādas zinātnes disciplīnas tai skaitā – laboratorijās redzēto, tātad arī priekšmetisko pasauli un dabu................................
