SECINĀJUMI
Izstrādājot pētījumu par pusaudžu mācību disciplīnas iespējamām problēmām 7.-9.klasēs, tika pētīti un analizēti faktori un kritēriji, kas veicinātu mācību disciplīnas ievērošanu stundu laikā.
1. Maģistra darba teorētiskajā daļā autore ir aplūkojusi jēdzienu „ mācības”, „disciplīna” un „audzināšana” definējumus, kā arī izpratni par jēdzienu „mācību disciplīna.” Tika analizētas – V.Glasera, R.Dreikursa, B.F.Skinera, L. un M.Kanteru u.c. autoru teorētiskās atziņas par pētāmo problēmu. Pedagoģiskā pētījuma gaitā, analizējot pedagoģisko un psiholoģisko literatūru, var secināt, ka autori sniedz atšķirīgu disciplīnas skaidrojumu.
2. Teorētiskajā daļā aplūkota arī iespējamā pedagoģiskā darbība pusaudžu mācību disciplīnas veidošanā un nostiprināšanā. Tā kā mācību process nav vienpusēja skolotāja darbība, autore pievērsusi uzmanību ne tikai pedagogu darbībām sekmīga mācību procesa nodrošināšanā, bet arī vecāku lomai un ieguldījumam tajā. Analizējot literatūru, autore secinājusi, ka veiksmīgs mācību process nav iedomājams bez mācību disciplīnas nodrošināšanas un ievērošanas, kā arī bez izpratnes par pusaudžu uzvedības cēloņiem un mērķiem, kā arī ciešas pedagogu un vecāku sadarbības.
3. Pētījuma gaitā tika veikta 7. – 9. klašu skolēnu un skolotāju anketēšana. Tika analizētas respondentu atbildes, lai noskaidrotu, kā skolēni uzzina par mācību disciplīnu, kādus mācību disciplīnas kritērijus skolēni un skolotāji uzskata par nozīmīgākajiem un kādi faktori ietekmē mācību disciplīnas ievērošanu vai neievērošanu stundu laikā.
No pētījumā iegūtiem rezultātiem tiek secināts, ka vairumā gadījumu skolotāji un pusaudži uzskata, ka par mācību disciplīnu skolēni uzzina no skolotājiem un no skolas iekšējiem kārtības noteikumiem. Lai gan skolotāji uzskata, ka vecāki maz piedalās savu bērnu informēšanā par mācību disciplīnas nosacījumiem skolā, pusaudži norāda, ka par mācību disciplīnu viņus informē arī vecāki.
Analizējot iegūtos datus autore secināja, ka pozitīva attieksme pret mācībām pusaudžiem veidojas tad, ja pusaudži skolotāja darbības uzskata par godīgām un taisnīgām, pusaudži tiek iesaistīti problēmu risināšanā, mācību stundas ir labi sagatavotas, radošas un tajās nav garlaicīgi, skolotājs izmanto dažādas mācību metodes. Gan meiteņu, gan zēnu viedoklis visvairāk sakritis par savu tiesību aizstāvēšanu un prasmi pārvietoties pa mācību telpu, bet visbūtiskāk atšķīries – par laicīgu ierašanos uz stundu. Kritēriji, ko pusaudži norādījuši kā svarīgākos, skolotāji atzīmējuši kā vismazāk svarīgos. Tas liecina, ka starp skolēniem un skolotājiem ir nepietiekama sadarbība un sapratne.
…
