Pirmsskolas vecuma bērna domāšanas attīstība ir nozīmīgākā attīstības sastāvdaļa, pamats bērna sagatavotībai mācībām skolā un visai turpmākajai dzīvei, tāpēc domāšanas attīstība ir viens no galvenajiem mācību uzdevumiem pirmsskolā.
Ļoti svarīgi, lai pirmsskolas skolotaja apzināti sekmētu bērnu domāšanas attīstību, balstoties uz pirmsskolas vecuma bērnu psiholoģijas atziņām.
Matemātisko priekšstatu attīstība ienes lielu ieguldījumu bērnu loģiskas domāšanas attīstībā. Tādēļ ir ļoti svarīgi, kā norisinās bērnu pirmā saskarsme ar matemātiku.
Sešu gadu vecumā bērniem jau ir savi uzskati un savi spriedumi par vidi, kurā viņi dzīvo. Jo tuvāks šai viņu pašu izzinātajai un izjustajai pasaulei būs ceļš uz matemātiku, jo pievilcīgāks tas liksies.
Izvēlēta tēma ir aktuāla. Jau sākot ar pirmsskolas vecuma bērniem ir jārada apstākļibērna loģiskās domāšanas attīstībai. Cilvēka darbības mērķtiecību visbiežak nodrošina viņa loģiskā domāšana.
Par šo tēmu ir rakstījuši dauzdi izcilākie zinātnieki: pirmsskolas izglītības sistēmas pamatlicēji J.A.Komenskis un I.G. Pestalocijs, K.D. Ušinskis. Plašu pielietojumu saņēma M.Montesori matemātiska attīstības sistēma. Mūsdienās lielu ieguldījumu bērnu mācībā ienesa V.V. Voskobovičs. Visi zinātnieku uzskata, ka matemātika dod reālus priekšnoteikumus loģiskās domāšanas attīstībai.
Bakalaura darba mērķis: izpētīt 6 – 7 gadus vecuma bērnu loģiskās domāšanas attīstību.
Bakalaura darba uzdevumi:
1.Veikt literatūras analīzi par pētāmo tēmu;
2.Izstrādāt praktiskus uzdevumus loģiskās domāšanas attīstībai;
3.Aprobēt praktiskus uzdevumus matemātikas nodarbībās.
Pētījuma jautājums: vai izstrādāti uzdevumi sekmē 6 – 7 gadu vecuma bērnu loģiskās domāšanas attīstību?
Pētījuma metodes:
1.Bērnu novērošana;
2.Pārrunas ar skolotājiem.
Pētījuma bāze: XXXXX pirmsskolas izglītības iestādes 6 -7 gadus vecuma bērni, 8 zēni un 12 metenes, 2 pirmsskolas izglītības skolotāji.
Piedāvātie uzdevumi var tikt izmantoti skolotāju darbā, lai meklētu risinājumus bērnu loģiskās domāšanas izpētei gatavojot pirmsskolas vecuma bērnus skolai. Pētījuma iegūtie rezultāti pedagogs var izmantot strādājot ar vecākiem konsultējot par loģiskās domāšanas īpatnībām, par problēmām, ar kurām var sastapties vecāki.
1.Domāšanas psiholoģiskais pamats
Bērna garīgā attīstība un audzināšana nedalāmi saistīta ar bērna vecumu, dzīves pieredzes bagātināšanu. Pirmsskolas vecumā ātrā tempā notiek zināšanu uzkrāšana, veidojas valoda, pilnveidojas izziņas procesi.
Prāta attīstības galvenie rādītāji ir zināšanu apguve, to uzkrāšana, domāšanas attīstība un izziņas spēju apguve. Pirmsskolas vecuma bērnu prāta attīstības galvenie uzdevumi ir:
pareiza apkārtējas vides izpratnes izveide;
elementāru jēdzienu par dabas parādībām un sabiedrību izveide;
psihisku izpētes procesu – izjūtu, iespaidu, iztēles, valodas – attīstība;
vienkāršu prāta darbības paņēmienu veidošana (7).
Pirmsskolas vecums ir visvairāk produktīvs bērnu psihisko procesu attīstībai. Tieši šajā vecumā bērns taisa lielu lēcienu psihiskajā attīstībā. Šī perioda sākumā jau noformējošies tādi procesi kā sajūta, netīša uzmanība, domāšana, runa.
A.Vorobjovs uzsver, ka domāšana ir psihisks process, kurā ar runas palīdzību notiek vispārināta un netīša atspoguļošana (11, 97)
Pirmsskolas vecumā izpaužas bērnu domāšanas daudzveidība. Pedagogam to jāatzīst, lai izmantotu to un attīstītu daudzveidības domāšanā. Aplūkosim dažus filozofu, pedagogu un psihologu spriedumus, kuros tiek pieminēta loģika, vārdiski – loģiska, abstrakti – loģiska domāšana.…
