Izvēlētās bakalaura darba "35 līdz 55 gadīgu pedagogu un 16 līdz 19 gadīgu jauniešu attieksme pret homoseksuāli orientētām personām" tēmas zinātnisko aktualitāti pamato salīdzinoši mazs pētījumu skaits šajā jomā Latvijā.
Praktiskā tēmas aktualitāte ir iespēja šī darba pētījuma ietvaros iegūtos rezultātus izmantot citu darbu par šo tēmu izstrādei.
Arī man pašai šī tēma šķiet saistoša. Vēlos uzzināt- kādi cēloņi ir homoseksualitātes pamatā, vai seksuālo orientāciju ir iespējams mainīt? Turklāt arī masu mēdijos arvien vairāk un skaļāk tiek apspriests šis jautājums. Aizvien biežāk žurnālos un dzeltenajā presē arī paši homoseksuāli orientētie cilvēki atklāj savas izjūtas, domas un savu nostāju šajā jautājumā. Līdz ar to aizvien vairāk tiek pievērsta sabiedrības uzmanība homoseksuāli orientētiem cilvēkiem. Viņu( homoseksuāli orientētu personu dzīve) ir ļoti atkarīga no apkārtējo spējas pieņemt šo faktu, ka ir arī citādāki cilvēki, kas nav tradicionāli orientēti, un kuriem mīlestība un tuvas attiecības starp vīrieti un sievieti nav pieņemamas. Valdībā tiek pieņemti grozījumi likumos, lai tiktu ievērotas homoseksuāli orientētu cilvēku kā minoritāšu tiesības Latvijā. Lielai daļai heteroseksuāli orientēto cilvēku nostāja ir strikti kategoriska. Un šeit tad arī rodas mana pētījuma aktuālākais jautājums- kāda ir attieksme pret homoseksuāli orientētām personām.
Dzimumidentitātes problēmas ir aktuālas ne vien Latvijā, bet visā pasaulē. Jo īpaši Amerikas Savienotājās Valstīs, kura ir kļuvusi par homoseksuālās kultūras centru globālā līmenī. Dažos reģionos, kā Ņujorka un Losandželosa, homoseksuālās kopienas kļuvušas par ievērojamu ekonomisku, kultūras un sociālo faktoru. ASV ir salīdzinoši daudz pētījumu par homoseksuāli orientētu pilsoņu integrāciju apkārtējā sabiedrībā, par viņu darba apstākļiem un diskrimināciju. Viens no pirmajiem, kurš ir pētījis cilvēka seksualitāte ( arī homoseksualitāti) ir Hevloks Eliss, protams, arī psihoanalīzes pamatlicējs Freids savulaik ir apgalvojis, ka cilvēks piedzimst biseksuāls, un tikai dzīves laikā iegūst savu seksuālo orientāciju. Savukārt Alfrēds Kinzi ( Kinsey, 1948, Kinsey, 1953) pētījumi parādīja, ka cilvēka seksuālajai uzvedībai ir vesels spektrs, un termini „homoseksuāls” un „heteroseksuāls” raksturo noteiktus uzvedības paraugus, bet ne cilvēka personību kā tādu. D. Heimera (Heimer) un Dž. Raisa (Rais) savos pētījumos pārliecinoši pierāda, ka homoseksuālitāte nav iedzimta. Arī Margarētas Midas pētījumos ir secinājumi, ka daudzas rakstura īpašības, tā pat kā seksuālā orientācija mūsu ģenētiskajā programmā nav.…
