Jūrmalas vispārējais raksturojums.
Jūrmalā ne vairāk kā 30 dažādu viesnīcu ar kādām 3000 vietām, kas nebūtu neaizņem kādreizējo viesnīcu vai sanatoriju telpas. Tās visas ar “Latvijas Privatizācijas aģentūras” un Jūrmalas domes ziņu tika pārdotas dažāda ranga investoriem, kuri tās pārprofilējuši, vai visbiežāk vienkārši aizslēguši ciet. Šobrīd nekas nenotiek privatizētajās sanatorijās “Līva” un “Ķemeri”, arī norvēģu nopirktajā lielajā viesnīcā “Jūrmala”. Pārējos objektos dzīvība un kaut kāds normāls darba ritms parādās labākajā gadījumā vasarā, bet ziemas sezonā apmeklētāju trūkuma dēļ arī tur nekas nenotiek.
Viens no iemesliem, kāpēc Jūrmala nīkoļo, ir nespēja laikus pārorientēties no austrumu uz rietumu un vietējo tirgu. Padomju laikā apkalpojām galvenokārt plašo austrumu tirgu, kur visa atpūsanas bija par velti, un ar to saprotot samērā zemo servisa kvalitāti. Šajā situācijā nevajadzētu pazaudēt vecos klientus, kuri joprojām vēlas braukt uz “tvējiem Rietumiem”.
Taču valdība diemžēl izlēma citādāk – 1994.gadā aiztaisīja ciet austrumu robežu, nepadomājot par šī politiskā soļa ekonomiskajām sekām. Jūrmala viesu skaits saruka katastrofālā ātrumā. Sadarbība ar Pilsonības un imigrācijas departamentu esmunedaudz vienkāršojuši iebraukšanas režīmu tūristiem no Krievijas ( ir izstrādāta īpaša ceļazīme, kas kalpo par pamatu vīzas iesniegšanai braucienam uz Latviju), bet vienalga šī sistēma ir ļoti birokratizēta un joprojām nav panāktas nekādas starpvalstu vienošanās, ka neiet tā lieta.…