2. PRODUKCIJA
2.1. Kartupeļi
Kartupeļi ir daudzgadīgi nakteņu ģints lakstaugi. Pirmās ziņas par kartupeļiem Latvijā saistās ar hercogu Jēkabu, kas kartupeļus ievedis Kurzemē no Hamburgas 1673. gadā. Kartupeļi ir mitruma prasīgi lakstaugi, kuri aug mālsmilts augsnē. Kartupeļu audzēšanas tehnoloģiju varētu raksturot šādi:1)augsnes sagatavošana un apstrāde, 2)kartupeļu stādīšana un kopšana, 3)kartupeļu novākšana un pirmapstrāde. 300 g kartupeļu satur 225 kilokalorijas. Dietologi ir pierādījuši, ka pieaudzis cilvēks spēj bez jūtamiem veselības traucējumiem pārtikt tikai no kartupeļiem. Statistika parāda, ka laukos dzīvojošie cilvēki kartupeļus uzturā lieto vairāk, nekā pilsētās dzīvojošie. Kartupeļi arī ir izejviela rūpniecībai. Pārstrādājot tonnu kartupeļu ar cietes daudzumu 17,5% cietes vai tikpat daudz sīrupa, 160 kg dekstrīna vai 80 kg glikozes, 112 l spirta vai 55 kg šķidrās ogļskābes. Kartupeļi pēc kviešiem, kukurūzas, rīsiem un miežiem ir piektais nozīmīgākais kaloriju avots mūsdienu cilvēkam. Šīs kultūras vidējā raža ir aptuveni 150 centneri/gadā. Latvijā vidēji gada laikā viens iedzīvotājs patērē 100 kg kartupeļus. Kartupeļi – ir organisko sāļu, minerālvielu, fermentu un vitamīnu avots. 200 g ar mizu novārītu kartupeļu satur gandrīz visu, cilvēkam nepieciešamo, C vitamīna ikdienas normu. Kartupelī minerālvielas ir pārstāvētas ar kālija un fosfora sāļiem. Ir arī nātrijs, kālijs, magnijs, dzelzs, sērs, hlors un mikroelementi – cinks, broms, silīcijs, varš, mangāns, jods, kobalts u.c. Minerālie elementi ir viegli pieejamā formā un tos pārstāv sārmaini sāļi, kuri piedalās asins sārmainības līdzsvara nodrošināšanā. Kartupeļa olbaltumvielas ir bioloģiski pilnvērtīgas, satur veiksmīgā attiecībā neaizvietojamās aminoskābes.
2.2. Ķiploki
Šā auga dzimtene ir Vidusāzija, un tas pazīstams jau 5000 gadus ilgi. Pitagors ir nosaucis ķiploku par visu garšu karali. Tautas medicīnā to lieto pret vismaz 60 dažādām slimībām. Agrāk uzskatīja, ka ķiploku ziedu krelles var pasargāt no vampīriem. Ķīmiskā sastāva ziņā ķiploki ir līdzīgi sīpoliem, tikai tajos ir vairāk sēra savienojumu. Ēteriskajā eļļā ietilpst glikozīds alliīns, kas fermenta allināzes iedarbībā pārvēršas par allicīnu – vielu ar izteiktu antibakteriālu iedarbību (līdzīgu penicilīna iedarbībai). Ķiplokos atrodami arī fitoncīdi un baktericīdas vielas, polisaharīdi, jods un B1 vitamīns.
2.3. Ražojumu koncepcija
2.3.1. Apjoms
SIA „Launadziņi” plāno nodarboties ar ķiploku un kartupeļu audzēšanu un tirdzniecību. Tam pirmajā gadā paredzēts atvēlēt 1 ha zemes. Ķiploku audzēšanai paredzēts izmantot 0,5 ha zemes un tāda pati platība paredzēta arī kartupeļu audzēšanai. Ņemot vērā LR Centrālās Statistikas pārvaldes datus 2007. gadā vidējā kartupeļu ražība no 1ha zemes bija 159 cnt, jeb 15900 kg, savukārt 2008. gadā – 178 cnt, jeb 17800 kg kartupeļu no 1ha zemes. Par cik šāda veida ražošana vēl nav veikta, tad aprēķini ir aptuveni. Izvērtējot zemes konsistenci, tiek pieļauts, ka raža būs vidēji laba. Tiek pieņemts, ka no 0,5 ha apsaimniekošanas, kartupeļu raža varētu būt no 8 t līdz 8,9 t kartupeļu, jeb 8000 kg – 8900 kg kartupeļu. Kartupeļi tiks stādīti 0.5 ha zemes platībā. Attālums starp vagām 65 cm. Vagu skaits 78. Attālums starp kartupeļiem vidēji 30-40 cm.…
