Truškopībai Latvijā ir senas tradīcijas sākot no pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem. No 1960 - 1990.gadam šī bija vērā ņemama lopkopības nozare. No trušiem ieguva gaļu, kažokādas, dūnvilnu, mēslojumu. Truškopības produkcija tika izmantota daudzās rūpniecības pārstrādes nozarēs, kā arī dažādiem izmēģinājumiem medicīnā. Latvijai atgūstot neatkarību un pārejot uz tirgus ekonomiku trušu skaits samazinājās un mazinājās šķirņu kvalitāte. Trušus audzēja tikai savām vajadzībām naturālajās saimniecībās. Par tīršķirnes materiāla audzēšanu vairs nedomāja. Pirms septiņiem gadiem daži truškopji nodibināja sakarus ar Zviedrijas, Čehijas un Polijas trušu audzētājiem tika ievests tīršķirnes materiāls un sāka veidoties saimniecības, kas nodarbojās ar šķirnes trušu audzēšanu un pavairošanu, veicot dzīvnieku uzskaiti un pārraudzību. Pašlaik Latvijā ir daudz dažāda lieluma saimniecību visos Latvijas rajonos, kas nodarbojas ar šķirnes trušu audzēšanu. Daļai no šīm saimniecībām trušu skaits jau ir vairākos simtos un regulāri no ārzemēm tiek ievests jauns vaislas materiāls. Latvijā truškopības nozarē kopš 2002.gada darbojas 3 organizācijas: Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība, Latvijas Sīkdzīvnieku audzētāju asociācija „Trusis un citi ” un Trušu audzētāju asociācija, strādā saskaņā ar 2001.gada izstrādāto un Zemkopības ministrijas apstiprinātu truškopības ciltsdarba programmu. Latvijas Sīkdzīvnieku audzētāju asociāciju „Trusis un citi” Zemkopības ministrijas atestācijas komisija ir izvērtējusi un apstiprinājusi par šķirnes trušu audzētāju organizāciju, kas darbojas pie šķirnes trušu novērtēšanas un šķirnes audzētāju saimniecību atlases. [14.]…
