1. Valsts ekonomiskais stāvoklis
Par tautsaimniecības atveseļošanos Latvijā vēl pāragri runāt, taču vērojama tālāka makroekonomiskā stabilizācija - mazinoties pārkaršanas sekām un nelīdzsvarotībai, tekošā konta deficītu jau nomainījis pārpalikums un turpina mazināties inflācija, atsevišķas rūpniecības nozares sāk atveseļoties. Taču pagaidām nav skaidri 2010. gada budžeta deficīta mazināšanas plāni un jūtama nedrošība par ārējo tirgu atveseļošanās gaitu.
Iepriecina, ka ārējā sektorā turpinās pozitīvas tendences. Saskaņā ar operatīvajiem datiem 2009. gada jūnijā pirmo reizi kopš 2000. gada Latvijas eksports pārsniedza importu - pakalpojumu konta pārpalikums pilnībā sedza preču konta deficītu, kas savukārt ir ievērojami mazinājies. Šo mazināšanos lielā mērā nosaka importa sarukums, tātad vājš iekšzemes pieprasījums. Savukārt eksporta kritums, ko noteicis ārējo tirgu sastingums, bijis mērenāks.
Tieši ārējo tirgu aktivizēšanās būs Latvijas eksporta attīstības noteicošais faktors nākamajos mēnešos, un jācer, ka globālās ekonomiskās vides stabilizēšanās, par ko liecina atsevišķas pazīmes, būs noturīga. Eksporta iespējas un uzlabojumus ārējā vidē noteiks konkurētspējas uzlabošanās, samazinoties cenām un izmaksām, kā arī uzņēmumu pašu risinājumi. Jāatzīmē, ka atsevišķos ārējos tirgos - Krievijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Dānijā, Zviedrijā un Vācijā - Latvijas eksporta tirgus daļas salīdzinājumā ar 2008. gada nogali ir palielinājušās.
Reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu saruka par 18.7%. Lejupslīdes temps bija nedaudz lēnāks par operatīvajos datos uztverto, tomēr vēl arvien ļoti straujš. To noteica spēcīgs iekšzemes pieprasījuma kritums, kā arī vājš ārējais pieprasījums. Eksporta kritums (17.9%) vienlaikus ar ļoti strauju importa apjoma samazinājumu (39.3%) noteica preču un pakalpojumu ārējās bilances uzlabošanos, un neto eksports radīja pozitīvas IKP pārmaiņas (15.9 procentu punkti).
Zems pieprasījums un finanšu resursu trūkums bija galvenie attīstību bremzējošie faktori visās tautsaimniecības nozarēs, bet kopējo attīstības tempu noteica straujais mazumtirdzniecības kritums (devums -5.8 procentu punkti), būtiska ietekme bija arī apstrādes rūpniecībai (-2.8 procentu punkti), būvniecībai (-2.5 procentu punkti), kā arī transporta, glabāšanas un sakaru nozarei (-2.2 procentu punkti).
Atbilstoši pirms mēneša veiktajam Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrajam novērtējumam IKP 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. ceturksni saruka par 1.6% (saskaņā ar sezonāli izlīdzināto datu laikrindas pārrēķinu atbilstoši precizētajam IKP šis rādītājs varētu būt vēl labāks). Tas liecina par lejupslīdes samazināšanos salīdzinājumā ar kraso kritumu (11.0%) 1. ceturksnī.
Apstrādes rūpniecībā 2. ceturksnī bija vērojams neliels uzlabojums, saražotās produkcijas apjomam pārsniedzot 1. ceturkšņa līmeni. Jūlijā pa dzelzceļu pārvesto kravu apjoms samazinājās par 5.1%, bet Latvijas ostu apgrozījums - par 5.5%, savukārt pa cauruļvadu transportētais naftas produktu apjoms saruka par 55.1%.
Kritums mazumtirdzniecībā vairs nav tik krass (lai arī jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem mazumtirdzniecības apgrozījums saruka par 1.0%), un patērētāju noskaņojuma indekss, kaut gan bija zems, tomēr uzlabojās. Apstrādes rūpniecības attīstība bija svārstīga - pēc kāpuma jūnijā pēdējie pieejamie jūlija dati atkal liecina par samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, tomēr nozaru dinamika ir atšķirīga. Nozīmīgs kāpums vērojams, piemēram, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (izņemot mēbeles), tekstilizstrādājumu ražošanā, citu transportlīdzekļu ražošanā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī mēbeļu ražošanā. Turklāt koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana jau pārsniegusi iepriekšējā gada līmeni.
Maksājumu bilances tekošā konta pārpalikums 2. ceturksnī sasniedza 14.3% no IKP. Tā pamatā bija preču un pakalpojumu negatīvā saldo sarukums (līdz 0.1% no IKP, pie tam jūnijā preču un pakalpojumu saldo jau bija pozitīvs), kā arī nerezidentu uzņēmumu zaudējumi un lauksaimniecībai paredzēto Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ieplūdes.
Kā jau prognozēts, patēriņa cenu gada inflācija turpināja mazināties (augustā - 1.8%), bet gada vidējā inflācija (rādītājs, kas tiek ņemts vērā kā…
