Autors: Rebeka Strode / Daugavpils Valsts ģimnāzija
Mana dzīve ir notikumu virpulis, kurš nepārtraukti griežas pulksteņa rādītāja virzienā. Virpulis griežas arvien ātrāk un ātrāk, arvien vairāk un vairāk.Un tāda ir mana dzīve, Es mudina manu es virpuļa plūsmai griezties tālāk uz priekšu, tā visu laiku- nepārtraukti. Ja viss veicas ES, ceļas ar virpuli arī mans es- tie ir sasniegumi, laimīgi mirkļi, smaids, neatlaidība, mērķtiecība. Nekas nenomierina prātu tik ļoti, kā noteikts mērķis iet tālāk un paveikt, ko esi iecerējis. ES manam es var likt arī satraukties, apstāties, tie ir melnie, skumjie brīži, kad ES ir izmisumā.Dzīve ir pilna grūtībām. Tas, kā mēs tiekam ar tām galā, padara mūs diženus, neuzvaramus. Nekad nevienam sasniegumi nav iedoti rokās, tie ir jāizcīna pašam- cīņā, tāpēc es tiecos uz priekšu, neapstājos pusceļā, tad man viss izdodas.Tu vari sākt darīt pašas neiedomājamākās lietas, jo dzīve ir tikai viena- tajā ir gaišais, tumšais es, skaistais, kāpumi, kritumi. Izbaudi dzīvi, jo tā ir skaista un tikai viena gan man, gan ES.
Es ļoti mīlu savu ģimeni. Mana mīļā vecvecmāmiņa ir teikusi:,,Mēs katrs esam maza zvaigznīte dziļajās debesīs, bet apvienojoties veidojam savu īpašo zvaigznāju.”Aizbraucot pie vecvecākiem, es jūtos omulīgi.Tā ir tāda skaista, jauka mīlestība. Es vērtēju un uzklausu vecvecāku padomus, ieteikumus, jo viņiem ir daudzu gadu uzkrātā pieredze. Gadu nasta, liekas, velk uz leju, bet tā dod optimistisku redzējumu dzīvē. Viņi ir ģimenes vērtību glabātāji. Mani vecīši saka, ka es esmu kā saules stariņš, kas zaigo ūdens lāsīte, kas mirdz viņu vienkrāsainajā dzīvē. Viņi gaida mani ar nepacietību, jo es esmu siltais gariņš, kas vecumdienās iesilda un iepriecina viņu sirdis. Viņi ir tie, kas dalās ar mani savā gudrībā un sniedz mīlestību, bet es viņu dzīvi padaru dzīvespriecīgāku un jaunāku. Man ir prieks, ka es un arī ES spēj iepriecināt manus vecvecākus. ES Uzrakstot Eiro projektu, vectēvam radās iespēja īstenot savu sapni - iegādāties jaunu traktoru Valtra 8150 un paver plašas iespējas īstenot viņu sapņus.
Līdz ar Latvijas iestāšanos ES var īstenot projektus. Mans vectēvs visu mūžu ir braucis ar padomju laika traktoriem. lauksaimniecības apstrādes agregātus- kultivatoru, sējmašīnu, maiņvērsēja arklu. Tas bija tāds brīnums, par ko varēja tikai sapņot un redzēt ārzemēs, bet tagad tas ir arī pie mums. Vectēvs stāstīja, ka ar iegādāto tehniku ir vieglāk un ekonomiskāk apstrādāt zemi, tā patērē mazāk laika un līdzekļu.
Īpaši tumšajos, garajos ziemas vakaros patīk klausīties opīša un omītes pārdomas un atmiņas par piedzīvoto. Tā es un ES bagātina savu dzīves pieredzes grāmatu. Es un ES - kopā mēs varam kalnus gāzt, bet katrs par sevi esam mazi smilšu graudiņi lielajā pasaules zvaigznājā. Tikai iesaistoties un esot atvērtiem, tolerantiem, mēs varam likt šim zvaigznājam iemirdzēties 28 dažādās krāsās.
Cilvēks, mācoties un strādājot dzīves laikā, savu turpmāko dzīvi plāno, izdara secinājumus, izstrādā savas attīstības plānus turpmākajai dzīvei. Tā mēs iemācāmies apjēgt dzīves gudrību, saprātīgumu, apdomību. Cilvēkam sava dzīve ir jādzīvo tā, lai, to analizējot, nav kauns. Mums pašiem jāpiepilda sava dzīve ar jēgu, jo citi to mūsu vietā neizdarīs. ,, Katram cilvēkam ir tikai vienas pašas dzīves laiks. Jo ātrāk kāds atrod to vietu, no kuras viņš var sākt mazliet priecāties par savu dzīvi, jo tam vairāk tiek no visa kā, ko viņš no dzīves vēlējies,’’ tā reiz teicis rakstnieks Jānis Klīdzējs. Mērķis un dzīves jēga cilvēka dzīvē ir cieši saistīta. Cilvēka dzīve ir īsa , bet pietiekami gara, lai tās laikā mēs apzinātos savu labo un slikto ES. Dzīvosim tā, lai mūsos mājo tikai labais es, bet sliktais es lai iet savos maldu ceļos. Tā veidosies gala rezultāts. Katrs būs daļa no lielas mozaīkas- ES.