Autors: Lilija Natālija Saule / Kapsēdes pamatskola, Grobiņas novads
Šajā pētījumā vēlos pieskarties pie kādas tēmas, kas, manuprāt ,jau ir globāla problēma. Tās ir maskas, kuras nēsājam mēs - cilvēki.
Man ir gadījies dzirdēt, ka ārzemnieki, kuri ir pastaigājušies pa mūsu valsts ielām, esot izteikušies, ka cilvēki pie mums esot pelēcīgi, ar drūmām sejām. Pieņemu, ka tā ir bijis, zinot mūsu valsts vēsturi, un to, ko cilvēki ir bijuši spiesti nest sevī, baidoties runāt. Bet, tomēr, manuprāt, tas ir daudz godīgāk, nekā nēsāt sulīgus plastmasas smaidus, tajā pašā laikā sakot vārdus, kas nenāk no sirds, un, tiek izteikti tāpēc, ka visi tā dara, ka tā vienkārši vajag, lai izpatiktu un iepatiktos. Tā ir viltus maska. Tāpat man tētis ir stāstījis, ka, kādreiz, ejot mājās no skolas, ar jebkuru no klasesbiedriem, sarunājoties, jūti, ka viņš ir savādāks, nekā agrāk bija licies. Viņš vienkārši nevilšus bija nometis savu masku. Un, tā bija ar jebkuru, esot kādu ilgāku brīdi divatā.
Arī es to šodien jūtu, gan, ne tik izteikti, manuprāt, kā tas esot bijis agrāk. Jo šodien cilvēki jau ir daudz brīvāki, vairāk atraisījušies, un, šī robeža, kad cilvēks izliekas, un, kad viņš ir patiess, jau ir diezgan izplūdusi, un, arvien grūtāk nosakāma.
Vēlos mēģināt pacelt šo noslēpumainības plīvuru, kāpēc cilvēki nēsā maskas? Jo vairāk par to domāju, jo mazāk es to saprotu.
Visā visumā, iemesli varētu būt dažādi. Bet, galvenās, manuprāt, ir bailes, kuras cilvēkiem liek uzlikt maskas. Bailes tikt apsmietam, pazemotam pārējo vienaudžu, vai līdzcilvēku acīs, jo cilvēki šodien ir palikuši diezgan nežēlīgi.
Mēs baidāmies atklāt publiski, ka mūsos arī ir kaut kas skaists, ka varam būt atvērti, līdzjūtīgi un cilvēcīgi. Ka mēs, cilvēki, varam būt arī cilvēcīgi! Vienmēr ir kāds, un kādi, kuri savā vidē apkārtējiem diktē toni. Tās ir spēcīgas personības, kurām vienmēr ir līdzskrējēji. Bet, vai viņu virziens ir pareizs?
Pie šīm pārdomām man ir radies jautājums, ko es no savas puses varu darīt lietas labā? Ja es esmu patiesa ar jebkuru cilvēku vai jebkurā sabiedrībā, nebaidoties zobgalības, vai tas nebūtu labs pienesums? Ja es esmu bez maskas, un mans sarunu biedrs arī nolaiž masku, tas jau būtu daudz! Ja es varu apkārtējiem ar kaut ko kalpot kā piemērs, vai tas galu galā neatnesīs augļus?
Lilija Natālija Saule, Kapsēdes pamatskola, 7.klase.
