Vai ir godīgi, ka uz Latviju atceļojis bēglis saņem vairāk nekā pensionārs, kurš mūsu valstī nodzīvojis un nostrādājis visu savu mūžu? Vai ir taisnīgi, ka bēgļi par bērnu saņem 76 eiro, bet latviešu ģimene par mūsu zemē piedzimušu bērniņu tikai 11 eiro? Saprotams, ka katram bērnam jādod iespēja izaugt un katram cilvēkam jāpalīdz, bet šie skaitļi liek aizdomāties par valsts atbalstu dažādām cilvēku grupām.
Sociālajos tīklos attīstījušās pamatīgas diskusijas par izplatīto salīdzinājumu, ka vidējā pensija Latvijā ir 248 eiro, bērnu nauda - 11 eiro, savukārt bēgļi Latvijā pirmo gadu saņem 256 eiro mēnesī, kā arī 76 eiro par katru nepilngadīgo bērnu.
Izskanējis viedoklis, ka Latvijas valsts šādā veidā diskriminē savus iedzīvotājus.
Vai premjerei tas liekas godīgi?
TVNET lūdza par šo situāciju Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas viedokli. Viņas preses sekretāre Aiva Rozenberga norādīja, ka atbalsts bēgļiem ir terminēts laikā, proti, to var saņemt tikai 9 vai 12 mēnešus, atkarībā no gadījuma.
«Mēs runājam par cilvēkiem, kuru rīcībā nav vispār nekā - ne uzkrājumu, ne faktiski kādu privātu mantu. Pēc atbalsta saņemšanas viņiem jāsāk pašiem sevi nodrošināt. Valdība dara visu iespējamo, lai atbalsts Latvijas ģimenēm ar bērniem palielinātos, un tas jau ir darīts šā gada budžetā, lai tiktu palielināta minimālā alga, kas arī jau šā gada budžetā ir palielināta.
Diskusija
Tāpat arī šobrīd un turpmāk valdība strādās pie tā, lai vairotu Latvijas izaugsmi, lai palielinātu Latvijas eksportu, lai mazinātu ēnu ekonomiku un lai no ieņēmumiem, kas budžetā būs, varētu nemitīgi uzlabot Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni.»
Tas nav sabalansēti
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība) par šo situāciju TVNET izteica šādu vērtējumu: «Vērtēju, ka tas nav sabalansēti un par to vēl būtu jālemj.»
Situācija ir jāmaina par labu mūsu iedzīvotājiem.
Viņa norādīja, ka Patvēruma likumā pabalstu skaitļi nav minēti, bet Nacionālā apvienība varētu uzrunāt savus ministrus, kad par šo jautājumu lems Ministru kabinets.
Kā situāciju skaidro Labklājības ministrijā?
Savukārt Labklājības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Buraka TVNET skaidroja, ka ikviena Latvijas iedzīvotāja pensijas apmērs ir atkarīgs no darba mūža laikā veiktajām iemaksām sociālās apdrošināšanas sistēmā. Tā ir sociālās apdrošināšanas sistēma, kurā par pensijas apmēru ir atbildīgs katrs cilvēks atbilstoši viņa darba stāžam un algas lielumam visas dzīves garumā. Pensiju cilvēks saņems visu savas pensijas vecuma laiku.
Tāpat iedzīvotājiem Latvijā ir pieejama pašvaldību sociālā palīdzība dažādu pabalstu un sociālo pakalpojumu veidā.
Savukārt bēgļi pabalstu saņem noteiktu laiku, kamēr tiek sniegta palīdzība un nodrošināta iespēja integrēties sabiedrībā. Tādējādi Latvija izpilda starptautiskās saistības pret cilvēkiem, kuri ir krīzes situācijā un meklē patvērumu. Turklāt Latvijā tie ir izņēmuma gadījumi. Šo jautājumu nevar skatīt sociālās drošības kontekstā, jo Latvijā atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai pensiju piešķir un aprēķina katram individuāli, par pamatu ņemot pensijas sākuma kapitālu (aprēķināts, ņemot vērā personas darba stāžu līdz 1996.gadam un vidējo iemaksu algu periodā no 1996.gada līdz 1999.gadam), pensijas kapitālu (no 1996.gada 1.janvāra personificētajā kontā reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas), kā arī pensionēšanās vecumu.
Attiecībā uz bērnu atbalstu ir jāskatās plašāk, jo kopumā valsts ģimenēm nodrošina ne tikai ģimenes valsts pabalstu, bet arī bērna kopšanas u.c. valsts sociālos pabalstus, bezmaksas izglītību, brīvpusdienas, dažādus sociālās apdrošināšanas pabalstus (vecāku pabalsts, maternitātes pabalsts, paternitātes pabalsts u.c.), kuru apmērs atkarīgs no paša cilvēka veiktajām sociālajām iemaksām. Turklāt ģimenes valsts pabalstā jau ir bijušas izmaiņas - no šā gada tas tiek diferencēts atkarībā no bērnu skaita ģimenē un palielināts. Par atbalstu ģimenēm un bērniem paredzēts atbalsts Ģimenes valsts pamatnostādņu Rīcības plānā 2015.-2017. gadam, kas paredz virkni atbalsta pasākumu ģimenēm.
Jo pareizā pieeja ir materiālā atbalsta un pakalpojumu pieejamības kombinēšana.
Bēgļi saņem divus pabalstus
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Undīne Priekule TVNET skaidroja, ka kārtību, kādā personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, un bēglim piešķir un izmaksā pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas un valsts valodas apguvei nepieciešamās izmaksas, kā arī minēto pabalstu apmēru, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 210.
Tie paredz, ka ir divi pabalstu veidi. Pirmais ir pabalsts, kas sedz uzturēšanās izmaksas Latvijā.
Uzturēšanās pabalsta apmērs pilngadīgai personai ir 256,12 eiro mēnesī, bet nepilngadīgai personai - 30% no šīs summas.
Otrs pabalsts paredzēts valsts valodas apguvei. Pabalstu piešķir no septiņu gadu vecuma un nosaka apmērā, kas sedz valsts valodas mācību faktiskās izmaksas, bet ne vairāk kā 49,80 eiro mēnesī.
Patvēruma procedūru Latvijā nosaka Patvēruma likums, kas pieņemts 2002.gadā un ir saskaņots ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un Eiropas Savienības tiesību aktiem.
Reklāma
Piešķiramā pabalsta apmērs pamatots ar minimālās mēneša algas apmēru, kāds tas bija 2009./2010. gadā.
Tā kā kopš Patvēruma procedūras sākšanās Latvijā (1998.gadā) šī pieeja, kad pabalsta apmēri valstī tiek saistīti ar minimālās algas apmēru, vēlākajos gados vairs netika piemērota (mainīta), bēgļiem un alternatīvo statusu saņēmušajām personām pabalsta apmērs saglabājies iepriekšējā apmērā (no 2014.gada - 256,12 eiro). Tas nozīmē, ka pabalsta apmērs nav mainīts kopš 2009. gada.
Priekule uzsvēra, ka abām personu grupām personām pabalsts tiek izmaksāts attiecīgi 12 vai 9 mēnešus, kā arī ievērojot valdības noteikumos paredzētos nosacījumus, lai nodrošinātu viņu uzturēšanās izmaksas situācijā, kad personām patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs «Mucenieki» ir jāatstāj un jāsāk patstāvīga dzīve. Viņa arī piebilda, ka
vairākumam šo cilvēku nav pieejami nekādi citi resursi, kas palīdzētu situācijā, kad spiestā kārtā pamesta sava valsts.
Uzturēšanās pabalsts ir vienīgais atbalsts, kāds tiek sniegts bēgļiem (12 mēnešus) un alternatīvo statusu ieguvušām personām (9 mēnešus), lai viņi spētu integrēties un sākt patstāvīgu dzīvi.
Kas ir bēglis un persona ar alternatīvo statusu?
Bēglis ir persona, kam likumā noteiktajā kārtībā piešķirts bēgļa statuss saskaņā ar 1951.gada ANO Ženēvas konvenciju. Latvijā bēgļa statusu piešķir personām, kuras pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ savā pilsonības valstī vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, - savā iepriekšējā mītnes zemē, un kura šo baiļu dēļ nespēj vai nevēlas izmantot attiecīgās valsts tiesisko aizsardzību. Alternatīvais statuss vai bēgļa statuss tiek zaudēts, ja persona atgriežas savas pilsonības valstī jeb iepriekšējā mītnes zemē.
Savukārt saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām, kuras balstās uz Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, personām, kuras nevar tikt atzītas par bēgļiem atbilstoši Ženēvas konvencijai, bet saskaņā ar Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, ES likumdošanu un dalībvalstu praksēm tām ir nepieciešama aizsardzība, var piešķirt alternatīvo statusu, proti, alternatīvu aizsardzības formu, ja personas mītnes zemē draud nāvessods, spīdzināšana, necilvēcīga izturēšanās vai ārējo un iekšējo bruņoto konfliktu dēļ personai nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties dzimtenē.
Vienai personai nevar būt abi statusi - tiek piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss.
