Autors: Valērija Ivanova / Rīgas Mūzikas internātvidusskola
Vērtējums: +36
Vērtējums: +36
Cilvēks bez sajūtām nav cilvēks. Cilvēka dzīve sastāv no jūtām. Ja cilvēkam nebūtu jūtu, viņš nespētu mīlēt, nespētu priecāties... Katrs cilvēks jūt sajūtu virpuli sevī katru dienu, stundu, minūti pat tad, kad guļ... Cilvēks sapņo un jūt bailes, prieku un ...
Sajūtu virpulis manī mīt tagad, manī mita vakar, un mitīs rīt...
Es jūtu pavasari, smaidīgos saules starus, silto un vēso gaisu kopā. Manī valda neaprakstāms sajūtu uzplūdums...
Patiesi dziļš, ļoti noslēpumains sajūtu virpulis mīt nošu atslēgā... Katras nots, pusnots un pauzes vilinājumu jūt mana sirds... Katru puķi, kuru smaržoju, es sajūtu sevī kā jūtu sprādzienu.. Mans ķermenis jūt diennakti, un mana sirds māk pateikt manām smadzenēm, kas tas ir.. Vai tas ir prieks? Vai tomēr vilinājums? To visu pasaka mana sirds.. Tikai interesanti zināt, kā maza, pukstoša sirsniņa spēj pateikt, ko es jūtu? Dīvaini.. Man to neviens nemācīja, to jau kopš dzimšanas zina mana sirds... Katra cilvēka sirds to zina, katra sirsniņa pasaka, ko jūt...
Kā es mīlu katru gadalaiku! Pavasaris mani ievilina zemes burvībā, liek just katru ziedu, saules staru, silto gaisa plūsmu, katru putniņa čiepstēšanu...
Vasara virpoļo manī, liek justies patīkami karstai, liek just karstos saules starus, jūras šalku vilinājumu, maigo smilšu pieskārienu manām pēdām...
Rudens rada patīkamas emocijas, liek sēdēt solā, apbrīnot skaistās rudens lapas, pēdējos siltos saules starus...
Ziema vilina mani segas siltumā, liek apbrīnot sniegpārsliņas, balto krāsu, sniegavīru celšanu, sniega piku dzestrumu, kad tās trāpa manī...
Esmu patiesi laimīga, ka spēju just šo visu. Katru gadu manī valda neatkārtojamu sajūtu virpuļi...