Manas sajūtas stāsts

Zeme, zemes radība, es, sajūtas un tad jau ģimene, mājas, draugi un tā tālāk, līdz bezgalībai…
Kā es mīlu tās pavasara saulainās dienas, kad tu izej ārā un jūti, to smaržu, pavasara smaržu, kad saule spīd, un pumpuri koka zaros drīz, tik drīz plauks, kad tuvojas tas lielais ziedēšanas laiks. Tad ir sajūta, ka pasaulē nekā labāka nav. Tad tu ej caur neizplaukušo koku aleju un jūti, ka drīz, drīz šie mazie pumpuri izplauks un dos dzīvību. Pasper vienu soli! Dvēselē ir gandarījums, ka vispār šeit atrodies un dzīvo, ka vari piedzīvot šādus sajūtu mirkļus.
Jā, lai cilvēks būtu laimīgs, šķiet, daudz nemaz nevajag. Ir tikai jāspēj sajust tas pozitīvais, uz visu jāraugās no pareizās puses. Tad tev vienkārši pietiek ar to mazumiņu, lai aizpildītu tukšumu dvēselē un aizmirstu par bēdām.
Pavasaris. Jautājums: ‘’ Vai es ko jūtu?” Manas sajūtas šaudās pa gaisu kā mazi, sakarsuši atomi. Tie jūt – vizbuļi, krokusi, narcises… putni!
Putni! Par tiem runājot, jūtu sirdī satraukuma sitienus. Putni, kā nu bez tiem? Tie ir mani, tāpat kā es - viņu. Man ir spārni un sajūta, ka varu lidot, būt brīva. Es jūtos šim ‘pavasarim’ piederīga un varbūt tāpēc, ka marta zvirbulēns esmu.
Pavasaris ir dzīvības sākums, jaunas dzīves sākums. Tad var just katru prieka, laimes brīdi, tad var sajust katru mazāko vēsmiņu mīlestības, tad var sajust, ka dzīve tomēr ir dzīvošanas vērta. Man kā putnam, marta zvirbulēnam, ir sajūta, ka dzīve sākas ar pavasari. Jā, ar to dullumu, ar tām stipri reibinošajām smaržām, ar krāsām, ar ziedoni! Viss plaukst! Dzīve sākas katram, katram dīgstam, katram cilvēkam. Tā sajūta, kad zini, ka esi skaidri pārliecināts, ir tik neaprakstāmi skaidra, ka to pat vārdiem nevar aprakstīt! Man šī sajūta ir ar smaidu sejā un dvēselē degsmi. Pavasaris vienmēr būs manu sajūtu sākums, jo tas man liek atgriezties pie jaunā, atmetot vecajam ar roku. Kā gājputnam lidot atpakaļ uz pavasara pusi, no jauna meklējot mājas, no jauna pasmaidīt sev un citiem, no jauna atvadoties no vecā. Jā, pavasaris… Pavasaris manu sajūtu tēvs, tas vienmēr paliek sirdī.
Es izjūtu pavasara reibumu, es izjūtu un izdzīvoju…