Taustiņa pieskāriena attālumā. (3)

Es, tāpat kā tu, dzīvojam tehnoloģiju laikmetā… Nevaru iedomāties savu dzīvi, ja to visu nebūtu.
Tu vari?
Mūsdienu tehnoloģijas tiek izmantotas visās dzīves jomās. Starp citu, es varu darīt vairākus darbus reizē: klausīties mūziku, atrast atbildes uz jautājumiem, tikai kaut ko skaļā balsī paprasot, kontrolēt ierīci ar žestiem, piedalīties videokonferencē, pastaigāties neklātienē pa kādu lielpilsētu, lasīt grāmatu, iepirkties, sekot līdzi neklātienē savu vecāku ceļojumam un vēl daudz ko citu, pat neiedomājamu.
Jā, tas viss padara manu dzīvi daudz vieglāku, patīkamāku un ātrāku. Tehnoloģiju nozīme palielinās nepārtraukti. To, man šķiet, pat neviens vairs neapstrīd. Nepaiet ne pāris mēneši, kad medijos tiek reklamēti jaunāki, jaudīgāki, vieglāki, plānāki modeļi, neviens vairs neinteresējas par iepriekšējiem. Tehnoloģiju attīstība notiek tik strauji, ka pat es nespēju visam izsekot līdzi.
Vēl šodien atceros to dienu, kad vecāki uzdāvināja man pirmo telefonu. Tas bija sešu gadu vecumā. Vairākiem vienaudžiem telefons bērnudārzā jau bija. Man ne. Un tad – tajos sešos gados – es biju tik laimīgs! Ātri apguvu visas funkcijas – man patika fotografēt, klausīties radio telefonā, zvanīt vecākiem un draugiem, sērfot internetā… Atceros, kā man patika Paint funkcija – zīmēju dažādas jautras krāsainas figūriņas!
Nu astoņu gadu laikā telefona funkcijas un izskats ir mainījies dramatiski – no vienkārša telefona līdz daudzfunkcionālam viedtālrunim.
Mūsdienu tehnoloģiju atkarībā esam ierauti mēs visi – Smart televizors, Smart pulkstenis, dators, viedtālrunis, bez kura vairs nevaram iedomāties savu dzīvi.
Bet… rodas šaubas – vai tas ir normāli, ka visa pasaule zina, kur es esmu, ko daru, ko ēdu… Ir veikti pētījumi, ka sociālie tīkli cilvēkam izraisa atkarību, tie kļūst par ikdienas sastāvdaļu. Mūsdienu tehnoloģijas kļuvušas par labāko draugu lielākajai daļai sabiedrības, taču bīstamākais, ka es saprotu, ka drīzumā arī es varētu būt viens no daudzajiem virtuālās pasaules piekritējiem.
Reizēm gan domāju, vai tā nav tikai mode? Kur paliek mana personība, sarunas ar draugiem klātienē, nevis vakara videokonference? Kur paliek iepirkšanās prieks, bibliotēkas apmeklējums, ciemošanās pie vecvecākiem? Tagad to visu var izdarīt bez piepūles, nepieceļoties no savas mājas mīkstā krēsla. Es esmu tikai viena taustiņa pieskāriena attālumā no savām vēlmēm.
Es pats cenšos novērtēt, vai man to tieši vajag vai nevajag, taču ne vienmēr man tas pašam izdodas. Ir neziņa un pat bailes, kā būs nākotnē! Par ko es un mani draugi būsim jau kļuvuši?
Jau šodien, attīstoties informācijas tehnoloģijām pasaulē, ar Smart Home sistēmu pilnīgi tiek kontrolēta veļas mazgājamā mašīna, pārbaudīts ledusskapja saturs, veikta mājas tīrīšana ar putekļsūcēju, kontrolēta cepeškrāsns, pat neatrodoties mājās...Visas šīs ierīces var vadīt izmantojot tikai viedtālruni. Man tas viss bija un vēl ir liels brīnums un pārsteigums, skatoties izstādē, taču pēc pieciem gadiem droši vien tās būs ikdienišķas lietas arī manā ikdienā.
Baidos, bet domāju, ka mākslīgais intelekts diemžēl ņems varu pār cilvēkiem, tie būs gudri sensori, kas raudzīsies un pieņems lēmumus mūsu vietā.
Bet šodien vēl, jā, es piezvanīšu Aivaram, un mēs dosimies braukāties ar riteņiem… Tepat – līdz Gaujai un atpakaļ.