Manu sajūtu stāsts (27)

Manas sajūtas šobrīd bango tajā sirds stūrītī, kurš cenšas uzrunāt visus man apkārt esošos, lai atvērtu acis, iedarbinātu prātus un iedegtu sirdī dzirkstelīti pret mazajām, neaizsargātajām radībām – dzīvniekiem.
Draudzība ir augstākais savstarpējo attieksmju kopums, kas ne vienmēr ir sasniedzams cilvēku starpā, jo vairākums cilvēku interesējas tikai par to draudzības daļu, kuru saņem paši. Tikai retais ir gatavs dot vairāk un būt patiess draugs, bet, savukārt, draudzība no dzīvnieka puses, it īpaši suņa, ir neviltota, patiesa un dziļa. Tie cilvēku mīl un mīlēs vienmēr, netkarīgi no tā, kāds esi – resns vai tievs, garš vai īss, pievilcīgs pēc izskata vai neglīts. Cik žēl, ka mēs – cilvēki – visaugstākās būtnes uz zemes – tā neprotam, mēs bieži vien pieviļam šos patiesi uzticīgos draugus!
Nav tādas dienas, kad portālā „Draugi” nebūtu ielikts sludinājums par to, ka pamests kāds dzīvnieciņš vai kāds noklīdis, vai vēl sāpīgāk, kāds brutāli izturējies pret neaizsargāto būtni.
Man ļoti grūti lasīt šos rakstus un vēl grūtāk izprast tos cilvēkus, kas paņem dzīvnieku kā rotaļlietu, jo mazs taču ir skaists un pūkains, bet pēc laika, kad tā visa vairs nav, izmet uz ielas. Vai mūs, kad esam kļuvuši veci, kad sejā vairs nestaro jaunības pērles, izmet uz ielas?
Liels paldies jāsaka patversmēm, viņu darbiniekiem par to, ka badā un aukstumā novārgušajām radībām ir kur palikt un atkopties, par ticību tam, ka mums ir arī labi cilvēki, kuri dos patvērumu un mīlestību šiem nelaimē nonākušajiem.
Sirds priecājas par tiem cilvēkiem, kuri (lai gan bieži vien tiek apveltīti arī ar skarbiem vārdiem) aprūpē un pieņem ne vienu vien klīstošu dzīvnieciņu. Visbiežāk tomēr tie ir cilvēki ar mazākiem ienākumiem, bet ar sirdi īstajā vietā. Tā jau saka, ka tiem, kuriem ir mazāk līdzekļu, vairāk izjūt vajadzību dot otram un glābt to, kuram ir vēl grūtāk. Šiem cilvēkiem sirds kambari atvērti un sirdsapziņa nav aizsūtīta atpūsties!
Aicinu arī visus parējos cilvēkus neaizvērt savus sirds kambarus, bet iedegt tajos sirds uguntiņu spožāk, lai tā pēc iespējas ilgāk spētu kvēlot un nenodzist!
Autors: Margita Braše/ Rankas pamatskola/ 7.klase