Nepieciešams tikai mazumiņš, lai domas paceltos spārnos (1)

Dzīve ir realitātes, emociju un atklāsmju mutulis, kurš savā ritmā ierauj katru un var kļūt postošs, ja ilūzijas un vājības sāk diktēt savus dzīves noteikumus. Lai sapņi nepārvērstos gaistošos fantomos un neaizklīstu ilūziju pasaulē, bet kļūtu par veiksmīgu realitāti, ir vajadzīgs mērķis, kas vareno dzīves mutuli ievirza vajadzīgajā gultnē, smeļoties no tā avotiem iedvesmu, enerģiju un vitalitāti. Dzīves mutulis ir dinamisks kā mūžīgais dzinējs,kas nepārtraukti ģenerē jaunas iespējas, piedāvā, noliedz, liek izvēlēties,meklēt, pierādīt un tiekties. Taču ir brīži, kad jāapstājas, lai notvertu iedvesmas mirkli, kas izplaukst no dvēseles dzīlēm un runā par būtisko, kas dzīvo klusmā un vienpatībā, gaidot brīdi, kad sadzirdēts taps kas svarīgs, bez kā mērķis neizdzīvos un noplaks.
Es paņemu baltu papīra lapu un piespiežu sevi uzvilkt masku, kura man ir pavisam sveša. Tā domāta, lai piedzimtu kas jauns un neparasts, kas tāds, kas ir prātam neapverams, bet kas?
Ik rītu es pamostos ar jaunām domām par nākotni un izvēli, kas aizvien man ir pavisam sveša. Veros ārā pa logu un jūtu neierastu rīta ierosmi- kāda skolotāja steidzas uz darbu ar rīta kafiju rokās. Kādā pagalmā sētnieks aši un rūpīgi šķūrē sniegu no apsnigušajām ietvēm. Pēkšņi manam acu skatam pavīd medmāsiņa un kāds jurists, kuri smaidot un jautri čalojot, soļo pa ietvi. Šī gaisotne ir īpaša, tas ir dzīves strāvojums, kas slīd garām un atklājas man tieši tagad, nejaušībās, pārdomās, atspulgos,mirkļos,tā ir dzīve, kas ietver sevī neskaitāmus noslēpumus. Man bail, bet tomēr bailes pašreiz ir liekas, tās domātas, lai izliktos. Manā prātā joņo tikai viena doma- ir pienācis laiks piepildīt lapu, to tukšo un balto, kas izteiks vairāk nekā vienu vārdu. Līnija piekļaujas līnijai, tomēr tās nekad nesaiet kopā, tāpat kā dzelzceļa sliedes un cilvēki- tie var atrast īsto laiku un vietu, tomēr patiesie vārdi netiks izteikti. Kā būtu, ja es dzīvei piejauktu spilgtas krāsas? Vai sabiedrība un domas mainītos? Vai pelēkais pazustu? Tad es atveru acis, ieelpoju gaisu un esmu putns, kurš ticēs, cerēs un gaidīs. Esmu cerību putns un mācos justies brīvi, dzīvot patiesi un lidot ik dienu pasaulē tā, it kā tā būtu pirmā reize:lai izmainītu nepilnības vakardienā, skatītu šodienu citām acīm un iesētu rītdienu nākotnei. Es visu saprotu- skats aiz loga, rīts, rosība, domas, balta papīra lapa, tās nav nejaušības, tas ir sākums kaut kam jaunam, tikai ir viens noteikums- sekot savai sirdsbalsij.
Mans prāts atrodas tālu, varbūt kaut kur Visuma plašumos, lai sajustu dažādas dimensijas. Laikam vairs nav nozīmes, jo nākamais solis ir piepildīt balto lapu. Mana sirds saka, ka esmu īstajā vietā, jo te ir manas mājas. Šeit es varu skumt un priecāties, runāt un klusēt, es varu būt es pati, es varu atkal no jauna piedzimt un būt dažāda savās izpausmēs.
Kas es esmu? Manas domas šorīt ir daudz lielākas par lietus lāsi, kas slīd gar loga rūti,un pat par mākoni un visām debesīm. Balta lapa? Šis vārds man ir svešs, jo tā vairs nav balta. Manas izpausmes palika lapā, kādā rītā pie loga rūts. Es redzēju pasauli tādu, kādu vēlējos un tādu, kura šķita man pieņemama un saprotama. Varbūt esmu māksliniece- neprognozējama un koša? Varbūt medmāsiņa, kuru redzēju aizsteidzamies darba gaitās? Bet varbūt sniega pārslu kupena, kas rītu noklāja baltu un priecīgu.Dzīve mutuļo manās nojausmās un vērojumos, tā ienāk manī aicinoša un rauj sev līdzi realitātē, kurā ir vieta arī sapņiem. Dzīve aicina ieraudzīt un paņemt skaitākos dimantus, kuru vērtība nav spožumā un neparastajā mirdzumā, bet gan juveliera radīšanas talantā. Un juvelieris ir katrs no mums – talantīgs, drosmīgs,daudzsološs, kas gatavs mesties dzīves izaicinājumu mutulī, lai pierādītu sevi un radītu skaistākos dzīves dimantus.
Ir rīts, ir jauna papīra lapa, citas krāsas un jauns sākums. Parādās jauni cilvēki un ik rītu dzīve piedzimst no jauna, lai turpinātos un aiznestu dienas vēstījumu bezgalībā, spēcīgi vēzējot domu spārnus, kas ceļ aizvien augstāk, pārliecinošāk, mērķtiecīgāk turp, kur dzimst tikai tavi dimanti.