Latvija - manā sirdī un dvēselē

Latvija ir mana dzimtene, mana tēvu zeme. Tā mani apbur ar savu smaržu, savaldzina ar jutekliskajiem pieskārieniem, sajūsmina ar skaisto dabu, tās skaņas mani nomierina un tās garša liek man justies kā mājās.
Tuvojas Ziemassvētki, un it visur tiek izrotātas eglītes. Mājokļus piepilda eglītes reibinošā smarža. Tā savaldzina mājiniekus no pirkstu - līdz pat matu galiņiem. Gruzdošo skuju smarža izplatās pa visu mājokli kā neapturama vētra. Ziemassvētku vakarā pār Latviju pāršalc piparkūku un karstvīna smarža, tā vienlaicīgi stindzina un sasilda.
Maigās egļu skujas dzeļ tik nejauki kā bite vasaras karstumā. Smalkais sniegs pāri Latvijas laukiem mūsu plaukstām asi pieskaras. Krītošās sniegpārsliņas iesārto degunu. Kodelīgais sarmas pieskāriens izrotā koku zarus un stumbrus.
Ziemassvētku laikā Latvijas plašos laukus un zaļos mežus pārsedz mirdzošais baltums. Mūžzaļās egles daiļums mūs vilina uz garām un klusām, nomierinošām pastaigām cauri mūžīgajiem mežiem. Spēcīgie puteņi un mirdzošie viesuļi priecē mūsu acis. Biezo kupenu mirdzums apžilbina acis. Tik skaistas ziemas ir tikai Latvijā. Vēsais saules stars liek plašajiem laukiem un mežiem mirdzēt spoži jo spoži.
Latviju ieskauj plaša jūra, kas ziemā aizsalst. Vējš pāršalc visu Latviju ar savu spalgo skaņu. Šī skaņa mūs satricina kā negaidīts pārsteigums. Bet vakaros, kad vēja dvesma ir knapi jūtama, un skaņa tik maiga un patīkama, šis vējš mūs nomierina un sasilda. Dzelošais ziemeļvējš izskrien cauri ķermenim un ķermenis notrīs kā maza, neaizsargāta skudra uz koka lapiņas.
Saldās mellenes liek mums atcerēties par saldajām Latvijas vasarām, kad meži pilni ar meža ogām, kuras nomierina mūsu saldās vēlmes. Rudens saldi skābie āboli liek tirpām pārņemt ķermeni un šī garša caurstrāvo mūsu prātu. Saldenais karstvīns ziemas aukstumā piepilda mājokļus ar jauku smaržu, tā garša katrā malkā patīkami sasilda ķermeni un liek tam atbrīvoties un justies brīvi. Katrs saldais piparkūku kumoss liek mums smaidīt un sajust Ziemassvētkus sirdī. Mēs esam šīs maģijas pārņemti.
Sajūtas, ko man sniedz Latvijas dārgumi, nav aizmirstama un izsakāma. Esot citā valstī es ilgojos pēc Latvijas skaņām, skaistās dabas, smaržām, garšas un pieskārieniem. Un šo baiļu dēļ es nevēlos pamest Latviju, jo tāda valsts kā Latvija, ir neatkārojama, un neviena cita tai nelīdzinās. Latvija vienmēr ir bijusi un vienmēr būs manā sidī, lai kur arī es atrastos. Mana dzimtene ir Latvija, nekas to nemainīs. Es mīlu Latviju!