Es- nē, mēs Latvija! (1)

Es-nē, mēs Latvija!

Septiņsimts gadus vācieši nāca, krievi, zviedri, kas vēlējās mūs pakļaut, bet mēs kā drosmīga tauta, drosmīgā Latvija- nepadevāmies. Mēs atguvām brīvību, bet gribēdami to mēs vairs neprotam to izmantot. Es nebiju tā, kas Latviju glāba, bet tie bijāt jūs latvieši - drosmīga tauta garā un ticībā. Kas no šī patriotisma ir palicis tagad? Kāda nozīme tagad mums ir Latvijai? Cik daudz un ko mēs esam gatavi upurēt lai mūsu Latvija paliktu brīva? Kas esam mēs Latvijā? Ir jautājumi, būs arī atbildes!
Cilvēki mira par jums Latvijas iedzīvotāji, lai visa Latvija taptu brīva. Lielākoties tie bija jaunieši, jo viņi apzinājās cik liela daļa no Latvijas brīvības ir atkarīga no viņiem. Mēs veidojam savu valsti- nav mūsu, nav arī valstis! Mēs aizvien vairāk sākam aizmirst par to, kas valstij ir svarīgs. Mēs spējam atcerēties tikai to, kas mums ir svarīgi. Mūsos vairs nav šo garīgo patriotismu vērtību. Ja mēs labi padomājam-mūsos vairs nav nekā no tā, kas bija. Aizvien vairāk mēs pametam novārtā Latviju! Es piekrītu mēs neesam liela tauta, bet mēs spējam paveikt daudz vairāk kā jeb kurš var iedomāties! Mēs neesam rotaļlietas, ar kurām var izrīkoties, kā vien vēlas. Mēs neesam figūras, kuras var pārvietot un novietot tās tur, kur tās ir nepieciešamas. Mēs esam cilvēki! Mēs mīlam, jūtam un galvenais- dzīvojam! Mēs esam tie, kas Latviju glābs. Es dzīvoju mazā Latvijas stūrītī, bet es būtu gatava iet, krist un celties lai Latvija būtu mūsu! Vai jūs kādreiz esiet padomājuši kāpēc tieši Latvijā jūs dzīvojiet? – es jā! Jo es šeit piedzimu, es šeit dzīvoju dzīvi, kas ik sekundi saistās ar Latviju. Katra ieelpa ir Latvijas gaiss. Katrs ceļš, pa kuru es dodos pieder Latvijai. Katrs koks, kas tiek nocirsts piederēja Latvijai! Katra upe pieder Latvijai, mūsu upes šķērso arī citas valstis, bet ziniet kāpēc, jo tajās ir mūsu senču asinis, kas atbrīvo katru tautu no tā, kas ir lieks un aiznes tālāk tur, kur nonāk viss vecais. Ja viss, kas ir ap mums pieder Latvijai un mēs tai, tad ziniet, Latvija pieder mums! Lielākā daļa no cilvēkiem apgalvo, ka viņi ir Latvijas patrioti. Kur jūs esiet patrioti? Tad kāpēc mūsu valstī ieviesīs divvalodību? Kāpēc mēs sēžam salikuši rokas klēpī un gaidām uz to, kas notiks un kāpēc mēs ceram uz to, kas nenotiks? Kāpēc mēs neejam ielās un neparādām, ka Latvijas tauta ir dzīva? Ziniet kāpēc? Jo mēs esam par lepnu, par gļēvu un par nabadzīgu dvēselē. Mēs esam kā teātrī. Mums katram ir sava loma, kas nospēlē labāk, kas sliktāk, kas atsakās spēlēt un Latvija ir mūsu skatuve. Mosties Latvijas tauta, mosties brīvība izrāde ir pavisam tuvu, tikai šajā izrādē ir jāpiedalās visiem!
Mūsu laiks ir nācis. Mūsu drosme jau ir pavisam tuvu un mūsu lepnums par valsti jau ir mūsos! Mūsu slinkums ir prom un spēks atpakaļ! Mūsu karogs sāk plīvot ātrāk, jo vējš sāk pūst straujāk. Jūrā viļņi bango skaļāk un bērni klusi gaida uz to, kas notiks. Mēs esam klāt - uzredzi vecie latvieši un sveicināta drosmīgā tauta!
Veiksmi Tev Latvija, Latvijas tauta! Dievs, Svētī Latviju!