Ir agra rītausma, un pār Latviju lēnām sāk pazust kodīgi baltā migla. N – tie putnu kāši, kuriem Latvija liekas kā neierobežota platība, bez robežām, bez aizspriedumiem, beidzot ierauga šo zemi, zemi, kurā zilie sili ieņēmuši miglas formu, kur smilšainie molekulu viļņi met jaunus līkumus pa rudo pļavu spalvām. Sarkano jumtu stāvi mūs aicina palūkoties pa spilgtajiem māju logiem, kuros spožo spuldzīšu kodolos atrodas MŪSU Latvija.
Pa ielām šeit staigā cilvēki, kuriem sirdīs ir ierakstīts vārds ‘’Latvija’’. Ejot pa bruģētajām ielām, viņi nemanot mēdz nostāties rindās. Es redzu cilvēku burzmu , kas iegrimuši savās ikdienas dienās, nespējot pacelt acis pretim Saulei, kura tieši šobrīd, šajā mirklī apspīd Latviju. Latvija ir tik maza, bet arī pietiekami liela, lai to spētu ievērot diženie Saules stari. Bet vai tad 64 kvadrātkilometri ir maz? Tas ir daudz, daudz šeit, kura iespējams ir vienīgā planēta, uz kuras iespējama dzīvība, un ko vispār mūsdienu pasaulē nozīmē teritorijas lielums, ja pat Kepler 22b, kurš ir lielāks par Zemi, nav izdevības saņemt kādu Saules staru, bet mums, ‘’mazajā’’ Latvijā IR.
Kad biju mazāka, man likās, ka visas valstis ir tieši tādas formas kā Latvija, man likās, ka arī šo valstu galvaspilsētas atrodas valstu centros, gluži kā Rīga, un vēl es biju pilnīgi pārliecināta, ka latviešu valoda ir pamatvaloda visām valodām, bet kāpēc šī ticība ir izzudusi tagad? Vai tagad mēs varam apgalvot, ka mūsu mīļākais burts ir ‘’L’’, jo tas ir mūsu dzimtenes līklocis? Vai varam droši teikt, ka mūsu mīļākā figūra ir Latvijas figūra?
Uz katru nākošo garāmgājēju mēs skatāmies kā uz kanibālu, kurš gatavojas noēst mūsu Latviju. Mums nav drosmes vainot pašiem sevi, jo pēc dabas esam egoisti, kuriem Latvija nozīmes un dārguma ziņā seko tikai pēc mums pašiem.
Es zinu, kur atrodas Libāna, Abhāzija, Togo, Vanuatu, Izraēla, Jordānija, Andora, bet vai viņi zina, kur atrodas Latvija? Tieši šo valstu pirmie burti veido vārdu ‘’LATVIJA’’, bet viņi pat nespēj iedomāties, cik ciešā saitē ir savienoti ar mums.
Es dzīvoju šeit 16 gadus, bet vēl joprojām, nevaru apgalvot, ka zinu visus šos 64 kvadrātkilometrus, un iespējams, nekad tos arī pilnībā nepārzināšu, tieši tāpēc Latvija ir liela, liela savā ceļā uz nākotni, un liela visu latviešu acīs.
