Rītdiena Latvijā pasaulei. 2012

Cienījamais pasaules iedzīvotāj,
Esiet sveicināts un laipni lūgts pasaulē, kura jums vēl tikai būs. Bet, lai jūs te ātrāk nokļūtu, jums ir vajadzīgs šis tas, par ko es esmu jums uzrakstījis šajā vēstulē. Iespējams, ka saprast būs grūti, bet tas ir tikai jūsu paša labā. Protams, visu man ir aizliegts atklāt, lai neizmainītu notikumu gaitu un pats sevi neapdraudētu. Tāpēc ļaujaties brīvam doma lidojumam. Es izstāstīšu kas un kā ir jūsu nākotnē.
Bērnam piedzimstot, par viņu rūpējas viņu vecāki, jo viņiem ir svarīgs savs bērns un viņa nākotne, un bērns ir pasaules nākotne... Bērns ir izaudzis līdz vecumam, kad viņam jāsāk iet bērnudārzā. Bērnudārzā bērnus apmāca un pieskata skolotāji ar vajadzīgo specialitāti jo viņi ir bērna pavadoņi un skolotāji viņa dzīves posmā, un, protams, negribēsim, lai mūsu nākotne izaug ne tādi, kādi mēs paši vēlētos. Bērniem vēlam visu to labāko. Tas būtu – spēlēties ar koka rotaļlietām, kas nebojā bērna uztveri un nervus, vai arī kā savādāk negatīvi ietekmē cilvēka organismu un psihi. Mantām jābūt tādām, lai jau sāktu attīstīt visas maņas, jo pamati ir vissvarīgākie. Protams neizpaliek burti un cipari un to pielietojums nākamajos dzīves posmos. Svarīga arī ir mūzika.
Pienākot 1. Klasītei skolēniem un viņu vecākiem jau sākas izmaiņas viņu dzīvē, jo ir jāpieņem lēmums par sistēmas izmantošanu. Bērnam katrā mācību dienā tiek piešķirts 1 kredīts, protams, ja viņš šo dienu pēc skolotāju un audzinātāju domām ir pavadījis un apguvis pilnvērtīgi. Ja kādā priekšmetā viņam nav veicies, viņam ir iespēja izlabot savu mīnusu un apgūt nepieciešamās zināšanas un tikt pie pilnā kredīta. Tātad skolēniem un viņa vecākiem pienākas 1 kredīts dienā, un tie ir 20 kredīti mēnesī. Bērniem ir vajadzīgs veselīgs uzturs viņu attīstības un zinību apgūšanas laikā, kā arī nepieciešamais inventārs mācībām. Skolēns ar vecākiem nolemj, vai tērēs pusdienām un inventāram. Tas nozīmēs, ka skolēnam uzkrāsies mazāk iespējamo kredītu, vai arī vecāki nodrošinās kredītu, kas viņa bērnam ir, nepieciešams skolai. Un skolēnam uzkrāsies vairāk kredītu. Tas ir svarīgi. Tātad 1. – 4. klasē skolēniem tiek piedāvāts viss nepieciešamais pamatu zināšanu un prasmju apgūšanai, lai skolēns un vecāki ejot pamatskolā jau apmēram zināt ko viņš var un kas viņam patīk no dzīvē esošā. Tālāk seko pamatskola, kurā jau rodas izvēles iespējas par mācību programmām, kurās ir iekļauti pamatpriekšmeti. Un kā arī sākumskolā, bērnam dienā nāk 1 kredīts par pilnvērtīgu dienu. Tā kā cilvēki ir dažādi un viņu vēlmes arī ir visdažādākās, skolas tagad ir paplašinājušās un piedāvā vairāk mācību programmas vienu vietu, jo skolēnam ir jānodrošina viss, kas viņam ir vajadzīgs viņa paša dzīves sakārtošanai un attīstībai. Bet tā kā skolēns var vēl nebūt izlēmis pēc 9 klases beigšanas par savām vēlmēm un iegribām un ko darīt nākotnē ir iespējama iet vidusskolā. Tur turpina mācīt un apgaismot cilvēkus domāšanā un garīgajā zināšanu apguvē; cilvēkam ļauj attapties no bērna kājām un pieaugot paturot bērna kājas, jo ja viņi zaudēs, tad viņiem var bērnībā apgūtais nelikties svarīgs un viņi būs zaudējuši savu bērnības taku.
Pēc vidusskolas vai arī kāda aroda speciālās apguves vietas jaunietim ir iespēja vai nu studēt tālāk, vai arī uzsākt savu neatkarīgo dzīvi. Tā kā viņš skolas laikā ir labi mācījies, viņam ir iekrājies daudz kredītu, kurus viņš pats var beidzot likt lietā. Viņš var sākt maksāt par savām studijām un pabarot sevi vai arī ko citu. Vārdu sakot viņam ir pamats zem kājām, un viņš var darīt ko vien sirds vēlas.
Cilvēkam vajag kaut ko darīt, lai viņš nesajuktu prātā, neaptaukotos un vispār lai būtu lietderīgs gan sev, gan apkārtējiem. Tātad viņš strādā. Kā jau zināms cilvēks darbu vislabāk paveic tad, kad viņam darbs padodas un patīk, it kā viņš darītu to pats sev. Tādu darbu darot cilvēks nepaliek īgns, dusmīgs utt. Viņam ir labi. Un, ja darbiniekam ir labi, tad arī darba devējam ir labi, jo viņš ir apmierināts ar padarīto darba rezultātu. Darbs ir vajadzīgs atbilstoši cilvēku prasībām. Tāpēc ir nepieciešama jaunā darba sistēma, kurā cilvēks saņem 4 – 6 kredītus dienā par 8 nostrādātām stundām. 4 kredīti strādniekam bez nepieciešamas izglītības bet līdz 6 kredītiem augsti kvalificētiem cilvēkiem, no kuriem ir atkarīga cilvēka nākotne. Tātad kā mēs tiekam pie patīkama darba? Atbilde – sistēma.
Pats galvenais un svarīgākais, lai būtu sistēmā ir reģistrācija tajā. Cilvēkam piedzimstot, viņš tiek piereģistrēts sistēmā un viņa kontā tiek ieskaitīti 1000 kredītu, lai mazais bērns tiktu aprūpēts un ģimenei nekas netrūktu. Uzsākot skolas gaitas, tiek piereģistrēti viņa pirkstu nospiedumi. Tiek pilnveidots personas konts, kurā tiek ieskaitīti arī viņa skolas kredīti, kā arī pieaugot viņš ar kontu jau rīkojas pats. Tātad mums katram rodas savs konts sistēmā un tajā varam iekļūt tikai mēs paši, bez mums tas nav iespējams. Darba izvēles vajadzībām mums ir interneta un televīzijas piekļuves iespēja. Cilvēkam pēc skolas zināšanu apguves nav vēlmes mācīties. Viņš grib sākt strādāt un pelnīt. Viņš ieslēdz televizoru, ieslēdz dekoderu, ieslēdz darba piedāvājumu programmu. Protam arī visas darbavietas ir reģistrētas sistēmā. Programmā var redzēt un apskatīt visas darbavietas un cik no tām ir brīvas. Jaunais cilvēks atrod darbavietu, kurā ir iespējams strādāt. Tur ir redzams, cik ilgs laiks un kas tieši ir jādara. Viņam šī darba iespēja iepatīkas un viņš piereģistrējas šim darbam no sava konta. Darbs ir izveidojis 1 dienas apmācības kursu, pirms darba sākšanas, lai cilvēkam būtu skaidrs, kas viņam tieši jādara. Tad viņš strādā pēc sirds patikas. Ja viņam darbs patīk viņš strādā tālāk, bet ja ne visai, tad viņš pēc savas darba dienas beigām iet mājās vai citur, un var jau sākt meklēt nākamo darbavietu. Viņš atrod ko labāku, kas viņam vairāk iet pie sirds. Viņš paziņo esošajam darba devējam jau reģistrēdams nākamo darbavietu, ka pēc nedēļas viņam būšot cita darbavieta un automātiski sistēmā parādās, ka vecajā darbavietā ir atbrīvojusies darbavieta. Tā pēc kāda laika viņš beidzot ir atradis patīkamu darbu, bet saprot, ka ir nedaudz pārguris un ir vēlme atpūsties. Sazinoties ar darba devēju viņš izstāsta savu vajadzību un norunā uz cik ilgu laiku viņš vēlas atpūsties no darba vai nosvinēt kādu jubileju, vai ko citu. Darba devējs, kā jau cilvēks atļauj atpūsties. Protams par atpūtu nemaksā, jo nestrādā. Darbiniekam atpūšoties, piemēram 2 nedēļas, nu ir iespēja kādam citam pastrādāt viņa vietā un nopelnīt kādu kredītu. Sistēmas darba programmā parādās 2 nedēļu darbs – darbavieta, no kuras darbinieks ir izgājis atpūsties. Kāds cilvēks, kuram patīk vairāk atpūsties nekā strādāt redzēdams, ka veselas 2 nedēļas varēs strādāt, nopriecājas, jo nostrādājot 2 nedēļas, viņš varēs nomaksāt par elektrību par pāris mēnešiem, jo viņš dzīvo laukos un viņam nevajadzēs veselu gadu rauties, lai uzaudzētu lieku ražu pārdošanai. Protams būs arī cilvēki, kam patīk atpūsties un strādāt tikai gadījumu darbus, lai varētu nodrošināt sev iztiku. Bet tā kā mums katram ir savs konts, tajā saglabājas visa informācija par visām darbavietām, kurās ir strādāts, un protams darba devējs var apskatīt ko katrs ir darījis pirms tam. Un ja darba devējam darbinieks nodara lielu skādi, vai ir bijis nepaklausīgs vai tieši otrādi – tas viss nonāk darbinieka vēsturē, un tādā veidā darba devēji var redzēt nākamo darbinieku atbilstību darba devēja prasībām, jo darba devējs ir ieinteresēts, lai pie viņa strādātu labi darba izpildītāji. Muļķu laidējiem ir grūti tikt darbā.
Cilvēkam vienmēr ir vēlme nopelnīt vairāk vienalga kādā veidā, bet sistēmā viņi var nopelnīt tikai tik, cik paši varēs strādāt. Piemēram, firmas vadošie darbinieki grib kaut ko nogriezt vai ielikt paši sev kabatā. Viņiem bija iespēja no firmas nopelnītā, tas ir no preces vai pakalpojuma pievienotās vērtības, ielikt sev kaut ko kabatā, bet sistēmā tas nav iespējams. Firmai pašai ir vajadzīgi kredīti, lai attīstītos un nomaksātu komunālos maksājumus. Firma ir firma, kas strādā pati sev. Kredīti ko firma saņem par preci vai pakalpojumu kopā ir visiem strādājošo izmaksu kredītiem un komunālo maksājumuiem, tas ir ja firma strādā bez peļņas – bez pievienotas vērtības, tikai lai apmierinātu klientus, bet ja prece, ko pārdod ir vērtīgāka, tad pievienotā vērtība arī pieaug.
Tirgojoties ir jānorēķinās ar preci un samaksu, lai iegūtu labvēlīgu rezultātu. Sistēmā katrs kredīts ir darbs, ko esam darījuši, un ar to mēs arī tirgojamies – ar savu darbu. Ja kādam sakārojas kāda zivs, kura ir atrodama Āzijā vai kaut kur Dienvidamerikā, ko darīt? No sākuma ir jāpierāda ar savu kredītu, ka tu pats vari noķert to zivi, kuru esi iekārojis. Noķert zivi arī ir darbs. Tātad par darbu pērkam darbu, bet vēl arī ir transportēšana, kas arī kādam ir darbs. Tātad zivs cenā, ja mēs pērkam vienīgie, tad mums jāmaksā par citu cilvēka darbu, protams ja mēs paši to nedarām. Tāpat ir arī ar komunālajiem maksājumiem. Mēs pērkam to, ko citi sastrādā, un tādā veidā veidojas darba apmierinātības aplis jo dots devējam atdodas. Un vēl, ja kādai firmai, vai arī kāds zemnieks, vai jebkurš cits, kam ir kredīti, viņi var iesniegt pieprasījumu sistēmā strādājošajiem pārraugiem, lai viņi ievieto darba piedāvājumu vietējā darba tirgū, jo viņiem ir uzradies kāds lieks darbiņš, kuru vajadzētu kādam citam padarīt, tā atvieglojot sev darbu. Uzraugi izvērtē darba iespējas, samaksu un ievieto darba tirgū, kur kāds var pieteikties. Kā arī, uzraugiem ir jāizvērtē darba iesniegumi, kurus kāds cilvēks ir iesniedzis izpildei sabiedrības labā, vai jebkas kas uzlabo mūsu dzīvi. Ja uzraugiem labpatīkas un ir pa prātam darbs, kuru piedāvā paveikt, viņi atļauj padarīt darbu. Tā mūsu apkārtne plaukst un zeļ.
Lai būtu kā būdams, cilvēks sabiedrībā jau ir pietiekami ilgi nodzīvojis un viņam beidzot vajag atpūsties. Pensija. Cilvēkam pensija veidojas no viņa nostrādāto gadu vidējā kredītu apmēra. Lai iegūtu pensiju, ir jānostrādā vismaz 46 gadi. Pensijā cilvēks iegūst to, ko no sevis ieguldījis sabiedrībā sava mūža laikā. Un atkal veidojas aplis, kuru cilvēks sev izveido pats. Protams arī par pensionāriem ir padomāts. Viņi netiek atstāti novārtā vieni ar saviem kredītiem, bet, ja viņi vēlas, tad viņus piesaista pensionāru programmai, kur kāds jaunietis vai strādājošais var viņiem palīdzēt ar iepirkumiem un mājas uzkopšanu, jo tas arī piederas pie lietas. Kaut gan pēdējā laikā tikai ļoti veciem cilvēkiem ir vajadzīga palīdzība, jo ar sistēmas palīdzību cilvēki dzīvo daudz veselāki un ilgāk, tāpēc viņiem nav nepieciešams palīdzēt, viņi dara ko sirds vēlas.
Kādā veidā cilvēki ir palikuši veselīgāki un dzīvo ilgāk? Tāpēc ka viss ir zināms, kas bojā un kas uzlabo veselību, kā arī tas ko katrs ir iegādājies uzturam veikalā un sistēmas programma ievēro veselīgu uzturu un iesaka, ko vēl vajadzētu ēst, lai nedēļas, mēneša, dienas vai gada norma būtu uzņemta. Protams, tas ir tikai palīgs un neuzspiež to ievērot. Teiksiet, ka tas nav iespējams?
„Nekas nav neiespējams, neiespējamas ir robežas jūsu prātos.”
/John Searl/
Dzīve uz ielām ir droša un brīva, pateicoties policijas darbam. Viņi ir pakļāvuši visu narkotiku biznesu un līdz ar to, kā jau policistam pienākas, ir ieviesta kārtība uz ielām un cilvēku prātos, jo agrajos laikos, kad policija cīnījās pret narkomāniju un narkotikām, tas bija kā cīnīties ar vējdzirnavām. Tagad ir pavisam citādāk. Visi atkarīgie vai arī cilvēki, kuri pa retai reizei vēlas izbaudīt eiforiju var iegādāties tās policijai kontrolētās vietās par savu nopelnīto kredītu. Tas ir dārgs prieks. Protams, sistēma ir atvieglojusi policijas darbu noziegumu atklāšanā, jo cilvēka konts reģistrē viņu atrašanās vietu, lai kur arī viņš būtu. Protams, noziedznieks varēs novilkt pulksteni vai aproci un tādā veidā atstāt visas sistēmas konta ierīces mājās, bet to jau viņš viens būs izdarījis, un ātri vien viņu dabūs rokā. Noziedzības samazināšanos ir ietekmējis vēl viens faktors. Tie ir sodi par noziegumu. Tie ir bargi, bet godīgi. Noziedznieki nepulcējas kādā iestādē un nekaļ plānus par nākotnes noziegumiem, bet gan izcieš sodu vieni cietuma kamerā, kurā pat gaisma kārtīgi neiespīd. Tas viņiem dod iespēju pārdomāt daudz lietas savā dzīvē. Tas viņiem nāk tikai par labu, bet ja nē, tad paši vainīgi. Jāsaka, ka baro arī tikai tā, lai būtu paēdis. Jāpiemin, ka par jebkādu krimināli sodāmu noziegumu ir jāpasēž, lai cilvēks apzinās, kā ir tur vēl kādreiz atgriezties.
Cilvēkam saslimstot, nav jābēdājas par savu atveseļošanos, jo medicīnas sistēma ir laba. Ja cilvēks, kurš strādā, saslimst vai gūst kādu traumu, tiek aprūpēts visas slimošanas dienas no pirmās līdz pēdējai, jo nu mums ir medecīnas veselības centri, kuros cilvēks var pavadīt savu ārstēšanās laiku un rehabilitāciju. Jautāsiet kāpēc cilvēkam jāpavada laiks kaut kādā centrā? Tas ir tāpēc, lai cilvēks ātrāk un pareizāk atveseļojas. Jo ja būs pareiza ārstēšana, bet nepareizs rehabilitācijas posms, tad ārstēšanai var nebūt jēgas, vai pat kaitēt. Kaut gan teikšu atklāti, ka cilvēki paši sevi ārstē pateicoties skolām, kurās tiek daudz kas iemācīts.
Izglītoties sāk bērna vecāki pirms bērna dzimšanas, lai bērnam piedzimstot vecāki zinātu kas un kā būtu darāms. Tātad pie visas bērna higiēnas un veselības, vecākus apmāca, lai viņi pirmajos dzīves gados izveidotu bērnu pēc iespējas labāku, un protams, lai neiedzītu bērnā netikumus un kompleksus, kā arī apietu vai ārstētu lielās slimības, kuras bērniem ir viegli iegūstamas vecāku nepiesardzības dēļ. Šajās mācībās iekļauts viss, kas ietekmē pastiprinot un pavājinot bērna veselību, uztveri un maņas. Jāpiebilst, ka cilvēka attīstība nestāv uz vietas un mēs paši vēl līdz galam nevaram zināt, kas un kā ir, bet šis ir jau solis uz priekšu cilvēka evolūcijā. Bērnudārzā notiek tāda pat veida attīstības turpināšana, kā arī ievads skolas gaitās. Māca burtus skaitļus, lasīt rakstīt, zīmēt, rēķināt, dziedāt, kā arī veiklību, atjautību, pacietību, izturību, vārdu sakot veido stipru garu, neaizmirstot par pareizu uzturu un vingrošanu, un fona mūzikas esamību. Visā skolas gājumā ir obligātie priekšmeti, kurus vajag apgūt katru gadu, lai skolēns varētu uzņemt visu informāciju, ko viņam piedāvā skola un dzīve. Tā ir matemātika, jo skaitļošana un telpas apziņa attīsta cilvēka domāšanu un izpratni par apkārtni un vidi, latviešu valoda kā runas un saziņas māksla, kā arī pareizrakstība; sports fiziskajai attīstībai un dabaszinības, kurā māca visu par dabu tev apkārt. Protams, jau pirmajos skolas gados ir jau jābūt visam tam, lai bērnam attīstoties nebūtu trūkumu, piemēram, mūzika un māksla, abi šie priekšmeti trenē noteiktas smadzeņu daļas, kā arī attīsta iztēli un harmoniju, līdz ar to bērns var būt mierīgs tālākajos dzīves gados un uztvert ātrāk un efektīvāk informāciju, kas sekos viņam visu viņa dzīvi. Pamatskolā dabaszinību kurss ir paplašinājies, jo pasaule, kurā mēs dzīvojam arī ir plaša un neaptverami pilna ar visvisādiem labumiem un brīnumiem. Te sākas veselības zelta ceļš, jo ir iespēja mācīties par cilvēka ķermeņa uzbūvi, to slimībām un ārstēšanu ar dabas zālītēm, kas ir apzinātas līdz pēdējam sīkumam. Tālab, ejot dabā mēs zinām, kur ko izmantot, ja ir nepieciešamība, zinām kur atrast. Bērns sāk saprast to, ko daba ne tikai spēj viņu pabarot, bet arī ārstēt un mierināt. Līdz ar to bērnā rodas vēlme dabu saudzēt un atjaunot, lai viņš pats būtu spēcīgāks un vesels. Veselā miesā vesels gars. Protams ir iespēja to neapgūt tik dziļi, bet gan tikai pamatos kopā ar citām mācībām kā svešvalodas, kuras arī trenē atmiņu. Vēstures mācība ir iekļauta pie visām programmām, lai bērni zinātu kādas kļūdas ir pieļāvuši senču senči un vispār no kā viss ir aizsācies un nonācis līdz šīm dienām. 8. Klasē ir iespēja uzsākt reliģisko apgaismības ceļu, jo sākas reliģijas programma. Tajā nespiež pieturēties pie vienas ticības, bet gan iepazīstina mūs ar visām ticībām pēc kārtas, lai varētu paši saprast, kas un kāpēc, kā un ko, un vai vispār darīt. Tādejādi mums rodas lielāka izpratne par notiekošo un aizgājušo. Sapratne par Dievu ir skaidrāka, jo tā ir nākusi no cilvēka paša. Jāpiemin, ka šādu programmu izvēlas tie, kuri jau zina, ka gribēs mācīties tālāk vidusskolā un pēc tam augstskolā, jo tas viņus pavadīs tālākajās mācības un dzīvē. Aizmirsu piebilst, ka pa vasarām bērniem ir iespēja apgūt visdažādākos arodus visdažādākajās Latvijas vietās. Tās ir nometnes, kurās bērni ar lielu prieku un zinātkāri piedalās un tādejādi apbalvo paši sevi ar jaunām zināšanām un prasmēm.
Īsumā tas būtu viss. Ceru, ka šī vēstule nenonāks kāda nelaba cilvēka rokās un nozumēta kādā melnā kastē. Vēlu jums sapratni vienam pret otru, saticību un līdzcietību ceļā uz mūsu tikšanos. Tad jau uz redzēšanos rītdien.
Ar cieņu Mikus.