Laiks nestāv uz vietas, to mēs redzam, pulkstenī skatoties, kalendārā vai ārā pa logu. Laiku nevar patīt uz atpakaļu, kad pašam sagribās to mainīt. Tas ir brīvs un nepiesaistāms, laiks pieder visiem un taipat mirklī nevienam. Mans laiks pieder man, mans laiks ir mana dzīve.
Dzīvi var iedalīt trijos lielos posmos. Pirmais dzīves posms ir jaunība, tev ir enerģija, tev ir laiks, bet tev nav naudas, un tu atrodies vecāku aprūpē. Otrais dzīves posms ir brieduma gadi, pieaugušā dzīve. Tev ir enerģija, nauda, bet nav laika. Trešais jeb pēdējais posms ir vecumdienas. Tev ir nauda, ko dzīves laikā esi sapelnījis, tev ir daudz laika, bet nav enerģijas. Tā cilvēka mūžs ir iekārtots, atvēlētais laiks ir jāizmanto pilnvērtīgi.
Katram cilvēkam ir savs viedoklis par to, kā pilnvērtīgi dzīvot. Kāds meklēs veidu, kā nodzīvot līdz simtam, cits savukārt visu dzīvi dzīsies pēc adrenalīna: leks ar izpletni vai uzkāps Everestā. Kāds vēlēsies apceļot pasauli, cits to krāsaini uzgleznot. Cik cilvēku, tik viedokļu. Manā izpratnē, pilnvērtīga dzīve ir piepildīts sapnis. Katram cilvēkam ir savs dzīves mērķis, ko piepildīt. Tie var būt lieli un mazi, bet gandarījumu tie dod vienlīdzīgi. Izvēloties mērķi ir jāmāk apstāties, var pietrūkt laika piepildīt pārāk grandiozu ieceri. Katram ir jāpatur prātā, ka dzīve nav tunelis, kas savieno tās sākumu un galu. Dzīve ir mežs ar daudzām takām, daudzām lietām, ko apskatīt, pie kā pakavēties, katram kokam tu vari apkārt apiet kaut septiņas reizes. Nekad nevajag baidīties apstāties un pavērties apkārt, apzināties, kas tev pieder un ko tu vēl vēlies sasniegt. To visu nosaki tikai pats, tomēr, neatlaidīgi dzenoties pēc kaut kā, tu vari paiet garām kam vēl vērtīgākam.
Kokam nobirst lapas un uzaug jaunas. Sniegs uzsnieg un pēc mirkļa nokūst, tā paiet gads. Katrs ir pamanījis, cik relatīvs ir laiks. Par to bieži joko un stāsta anekdotes. Man pašam nekad nav patikuši plānotāji, dienas grafiki. Es dzīvoju sakārtotā haosā. Es veicu spontānus lēmumus ar paredzētām sekām, ja notiek kas negaidīts, tas ir tikai iemesls pasmaidīt.
Katram ir jātiecas sasniegt savu dzīves mērķi. Jaunība ir, lai to apzinātos, briedums, lai to sasniegtu, bet vecumdienas, lai to galēji izprastu. Taču nekas nav akmenī rakstīts,ja kaut kas ir – to laiks pats dzēsīs, visa pasaule ir maināma, grozāma un veidojama. Kā? Kur? Kad? Ir jāuzzina pašam…
