Laiks seko cilvēkam ik uz soļa un ieliek to dzīves grožos. Laiku cilvēks var izmantot, var palaist pa vējam, taču ir jāapzinās fakts, ka nekas nav mūžīgs. Vienā acumirklī vecāki bērniem devuši laiku, kurā veidot savu dzīvi, bet tam, kā to ieplānot un ko savā dzīves laikā darīt, nav priekšraksta, ir tikai ievirzes, jo katrs esam personība.
Ar piedzimšanu sākas produktīva laika pavadīšana. Kādam, no malas skatoties, varbūt šķiet, ka zīdaiņa vecums nav sevišķi interesants, taču tieši tad tiek „uzsūkta” liela daļa noderīgas informācijas. Katra bērna, arī mana, pilnvērtīgā laika skaitīšana sākās ar piedzimšanu, manā gadījumā tūkstoš 1994. gada 28. aprīlī Kuldīgā. No šīs dienas jaundzimušais ir mātes apgādībā, kura sniedz mīļumu, siltumu, un ik brīdi ir kopā. Šajā laikā vislabestīgākā, vismierinošākā, visiedrošinošākā ir mātes balss, pie kuras ir visvairāk pierasts. Dzīve ir pierādījusi arī man, ka laiks, kas ir pavadīts ar saviem ģimenes locekļiem, ir devis tikai pozitīvus mirkļus. Zīdainis augot un attīstoties iepazīst pasauli ar acīm, ausīm, tausti, pastaigās pa parku, „bēbīšu skoliņās”, sabiedriskajos pasākumos, uz kuriem vecāki ierodas ar bērniem. Bērnam augot, arī mainās viņa pasaules uztvere.
Pienākot pusaudžu gadiem bērns kļūst neapdomīgs un nesavākts. Aug jaunais „es”, kurš vēl nesaprot, ko iesākt ar savu laiku. Daudziem rodas nosliece uz dumpinieciskām ballītēm, vēlme darīt to, ko vecāki ir aizlieguši. Liela daļa jauniešu savu laiku šajā vecuma posmā nespēj loģiski saplānot, līdz ar to rodas situācijas, ka pasliktinās sekmes skolā, jo par prioritāti netiek uzskatītas mācības, bet gan tas, cik augstu skolas reitingā esi pēc kavēto stundu skaita, pēc savas popularitātes vai arī pēc tā, cik reizes stundā ticis „uzspridzināts” kāds top jociņš. Nenoliegšu, ka būt pareizam šajā vecumā nebūt nav viegli, jo katrs ir ieņēmis starta pozīciju sprintam uz virsotni. Šo manu dzīves posmu esmu piepildījusi ar aktīvu ārpusklases aktivitāšu sarakstu, piemēram, tautiskajām dejām, ansambli, folkloru. Tas palīdz izvairīties no sliktajiem ieradumiem, jo vienkārši nav laika visu paspēt. Ne mazums jauniešu, lai iegūtu draugus sāk smēķēt, pastiprināti lieto alkoholu, jo tā rāda Amerikā uzņemtajās filmās, kuru pārzināšana ir vēl viena no pašapliecināšanās iespējām. Tikai filmā kā mākslas darbā viss tiek krietni paspilgtināts, bet pusaudzis to uztver kā dzīves realitāti. Par laimi šis vecums pāriet, un viss nostājas savās vietās. Vismaz lielākajai daļai!
Sasniedzot jaunību un brieduma gadus, cilvēks kļūst nosvērts un vēlas sevi izglītot. Pieaugušie apzinās dzīves patiesās vērtības, piemēram, ģimeni. Šajā laikā cilvēks apceļo pasauli, izbauda jaunus plašumus, iepazīst citas kultūras, bet par visu konsultējas ar saviem tuvākajiem. Manuprāt, jaunībā un brieduma gados cilvēkam ir lielāka atbildības izjūta un spriešanas spējas. Tomēr nevajag skriet laikam pa priekšu, šis laika posms manai dzīvei vēl ir priekšā un miglā tīts.
Cilvēka dzīve ir sadalīta vairākos laika posmos un katrā no tiem cilvēks ir atkarīgs no atšķirīgām situācijām, apkārtējiem cilvēkiem, dzīves pieredzes. Ir laika posmi, kuri attīsta cilvēka intelektu, ir tādi, kuros cilvēks seko kādam sliktam piemēram, bet viss, ko cilvēks dara, padara viņu stiprāku. Laiks norūda cilvēku un liek tam atgriezties pie nepieciešamākajām lietām.
