Mūsu pasaule ir ļoti liela. Pasaule – tā ir planēta, uz kuras mēs dzīvojam. Uz mūsu planētas ir ļoti daudz valstu, un tajās dzīvo ļoti daudz cilvēku. Cik cilvēku, tik arī problēmu. Šajā dzīvē cilvēku daudz kas var uztraukt. Man liekas, ka visvairāk zemei un dabai kaitē paši cilvēki. Daudzi no tiem pavisam nesaprot, ka mūsu zeme, uz kuras mēs dzīvojam, nav mūžīga. Cilvēks pēc būtības ir ļoti bīstams.
Es dzīvoju Latvijā, tā ir ļoti jauka valsts, Latvijas galvaspilsēta ir Rīga. Es mācos vidusskolā, kura atrodas manas dzīvesvietas mikrorajonā. Man nav vēl tik daudz gadu, lai domātu par aktuālajām problēmām pasaulē, bet savā pilsētā, savā skolā, savā mikrorajonā, es saskatu problēmas, kuras mani uztrauc. Daudzas problēmas var atrisināt, bet daudzas nevar.
Pirmā doma kad ieeju mežā : „Kur es atrodos ? Ak, šausmas ! Vai tas ir mežs ? ” Šī ir problēma, kura man ļoti rūp. Šī problēma, manuprāt, ir aktuāla visā pasaulē.Cilvēks var pavisam vienkārši ir mest ārā nevajadzīgu paku vai pudeli, viņš piemēslos un aizies tālāk, nemaz neaizdomāsies par sekām. Bet taču viss tas paliek uz ļoti ilgu laiku . Un ne visai drīz viss tas sapūs . Nesen es pastaigājos mežā un redzēju miskastes, kuras, stāv speciāli novietotas mežā. Ļaudis redzēs, ka tādas miskastes ir, un es ceru,tik daudz atkritumu vairs nebūs.Tas mani ļoti iepriecina, jo mežā ļoti daudz atkritumu . Kaut arī ļaudis, kuri tur piemēsloja, pēc tam vienalga turp ies un tur pastaigāsies. Ir ļoti bēdīgi, ka to nesaprot . Taču mežs - tā ir vieta, kur var labi atpūsties, pastaigāties ar saviem draugiem. Ļoti ērti, kad mežs atrodas blakus tavai mājai. Bet ja mežā atgadās kāda bēda, tad tas ir šausmīgi. Ļaudis izsviež tur lietas, kuras tiem vairāk nav vajadzīgas.Taču gandrīz katrs tās izsviež un kopumā sanāk ļoti daudz drazu.Piemēram, es dzīvoju blakus mežam, un man ne visai patīkami pastaigāties mežā, kad tik daudz atkritumu.Neviens cilvēks neaizdomājas, ka pudele pūst ļoti ilgi –vairāk nekā 100 gadus. Bet tādu pudeļu ir daudz !
Vēl mani uztrauc tas, kad eju uz skolu, tad redzu, ka daudzas mašīnas, kad deg luksofora sarkanā gaisma, brauc un neapstājas, kad pāri iet daudzi mūsu skolas skolnieki, kuri dzīvo šeit . Daudzas reizes esmu arī redzējusi, ka daudzi bērni pāriet šo gājēju pāreju tad, kad deg dzeltenā gaisma, bet mašīnas vēl brauc. Es uzskatu, ka šo problēmu var un vajag atrisināt. Vēl mani uztrauc ceļu stavoklis pilsētā, domāju, ka daudzas Rīgas ielas ir jāremontē steidzami ! Pēc katriem desmit metriem ir bedres, dažās vietās pat ļoti lielas. Šo problēmu var atrisināt, kaut arī tas būs jādara ilgi. Visvairāk mani utrauc gaiss mūsu pilsētā, jo ir ļoti daudz automašīnu. Esmu dzirdējusi, ka Japānā ir izgudrotas tādas mašīnas, kuras nekaitē gaisam pilsetā. Bet, diemžēl, mūsu valsts nav tik attīstīta. Un tāpēc mums ir jāelpo piesārņotais gaiss.
Drīzumā, es domāju, problēmu būs mazāk, bet ja arī būs, tad tās tiks ātri atrisinātas !
|
