Uz mūsu planētas dzīvo miljardiem cilvēku. Un visiem ir dota individuālā apziņa, spēja domāt un just, izklāstīt savas domas ,par ko un kas viņus uztrauc, formulēt savas atbildes uz tūkstoš dažādiem jautājumiem. Cilvēku intereses, uzskati, paradumi, mēdz būt pretrunīgi un ir atkarīgi no vecuma, dzimuma, nacionalitātes, audzināšanas, sociāla statusa un rakstura īpatnībām. Katrs cilvēks problēmas, kas viņiem rūp, uztver un formulē citādi. Un katram cilvēkam ir dota iespēja paust savas domas. Un es izklāstīšu savas domas par problēmām, kas man rūp un ir ļoti aktuālas pusaudžu vidū, un tā ir tāda, ka daudzi pusaudži un bērni pamet savas mājas.
Ik gadu Latvijā mājas pamet, apmēram ,simt pusaudžu. Vairums viņu pēc kāda laika atgriežas ģimenē, taču ir arī tādi, kas pazūd pavisam. Lielākā daļa bērnu un jauniešu, kuri aizbēg no mājām, dara to atkārtoti.
Viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka bērni un jaunieši savās mājās nejūtas saprasti un mīlēti, viņiem pietrūkst uzmanības. Jaunieši bēg arī no vardarbības. Daudzās ģimenēs vecākiem savā starpā ir strīdi. Un tēvs māti bieži strīda laikā iekausta. Redzot bērns to, viņš nevar izturēt un izlemj labāk aiziet prom no mājām. Par bēgšanas iemeslu var kļūt vecāku atkarība no alkohola un narkotikām. Reizēm vecāki uzskata, ka viņu primārais un vienīgais pienākums ir nodrošināt bērnus materiāli. Tādās ģimenēs bērniem varētu būt viss nepieciešamais – labs ēdiens, dārgas rotaļlietas ,dators, mobilais, bet nav kā ļoti būtiska – tuvu, sirsnīgu attiecību starp vecākiem un bērniem. Ir situācijas, kad vecāki izšķiras, katram ir jauna ģimene un citi bērni. Tas bērns, kurš ir palicis no izjukušās laulības, jūtas nevienam nevajadzīgs un pamests. Mājām vajadzētu būt bērna patvērumam, taču ne vienmēr tā ir. Savstarpējas cilvēku attiecības veidojas sarežģīti, īpaši attiecības ar pašiem tuvākajiem cilvēciņiem. Tad kad ir gadījies strīds ar vecākiem, tādos brīžos liekas, ka daudz labāk būtu dzīvot vienam, lai tevi neviens netraucē un nelasa mūžīgās lekcijas par to, kā jādzīvo, jāuzvedas un kas jāvelk mugurā. Pat ja kāds nav bēdzis no mājām, tomēr par to gan ir iedomājies. Neviena ģimene nav ideāla, katrā ir savas problēmas un nesaskaņas. Vecāki arī kļūdās. Bet viņu lielākā kļūda ir tā, ka dažreiz viņi grib likties daudz gudrāki, nekā patiesībā ir.
Tāpēc starp ģimenes locekļiem ir nepieciešams dibināt emocionāli tuvas un siltas attiecības. Ir situācijas, kad kāds vecāku izvirzīts noteikums vai prasība nav pieņemama. Piemēram, vecāki aizliedz doties uz nakts diskotēku. Šādos gadījumos ir nepieciešams rast kompromisu.Un pat psihologs nevar palīdzēt, ja pašam nav gribas to visu atrisināt. Un bēgšana nav atrisinājums šādos gadījumos. Jo neviens jau nevēlas bēguļot no problēmām visu mūžu.
Un otra problēma, kas man rūp, tā ir iepazīšanās un flirts internetā. Čatot, sūtīt vēstules, flirtēt – kontakti caur internetu pusaudžiem ir normāla parādība. Bet daudzi piemirst, ka tas ir saistīts ar lielu risku.
Internetā var iepazīties ar daudziem cilvēkiem. Gan no Latvijas, gan no citām valstīm. Daudzi pusaudži izmanto internetu, lai atrastu ar kādu kopīgu valodu. Tas viņiem sagādā prieku, un tā arī var apmierināt savu interesi par pretējo dzimumu. Tagad ir tāda problēma, ka daudzi jaunieši ir pārāk kautrīgi, un ir jāpārvar kautrība, lai dzīvē satiktos ar puišiem un meitenēm. Un internets ir lieliska vieta, lai bez kompleksiem nodibinātu pirmos kontaktus. Ja kaut kas neizdodas, var strauji atkāpties. Bet ne vienmēr viss notiek kā cerēts. Katru dienu kāds pusaudzis ar interneta starpniecību var kļūt par kāda pedofila upuri.
Čata lappusēs apgrozās ne tikai jaunieši, kas vēlas flirtēt, bet arī tādi, kuriem nav tie labākie nodomi. Daži atklāti meklē partnerus seksam un nekautrējas par to piedāvāt naudu. Un interneta flirtā nevar izveidoties ciešas attiecības, jo abi neatrodas vienā telpā. Mīlestība prasa personisku tuvību, arī ķermenisku. Un ja kāds raksta, ka ir iemīlējies, tad tā noteikti nav taisnība. Un ja dzirdot šādus vārdus – „Es tevī esmu iemīlējies!”, tad vajadzētu piedomāt, ka tam cilvēkam nav tie labākie nodomi saistībā ar tevi. Un vajadzētu pārvilkt svītru visam, kas saistīts ar to cilvēku.
Lai gan čata lappušu saimnieki pievērš uzmanību tam, kas darbojas viņu saitos, tomēr nevar apgalvot, ka visas briesmas ir novērstas. Čatā katrs sevi var attēlot, kā vēlas. Piemēram, 50 gadus vecs vīrietis var apgalvot, ka viņš ir 15 gadu vecs zēns. Internetā var ievietot viltotas bildes un viltotus datus par sevi. Un ir tādi jaunieši, kas visu savu informāciju par sevi ieliek internetā, un tad sākas problēmas. Zvanās un piedraud.
Tāpēc nevajadzētu čatā lietot niku, kas atklāj tavu īsto vārdu, un īsto elektroniskā pasta adresi. Tur nevajadzētu ievietot ziņas par savu vecumu, dzīves vietu, mobilā telefona numuru.
Un ja sāk rasties tiešām negatīvs priekšstats par rakstītāju, tad vajadzētu pārtraukt visas saites ar viņu.
Tāpēc nevajadzētu sarakstīties ar nepazīstamiem cilvēkiem, lai nebūtu šādu problēmu. Jo katram cilvēkam ir draugi ,ar ko var sarakstīties, dibināt tuvākas attiecības. |
