Katram cilvēkam ir tādas lietas, kas viņam rūp. Man liekas, ka tās visas var sadalīt divās grupās - lietas, kas uztrauc katru cilvēku, un "mākslīgi radītas" - katram cilvēkam savas. Pirmajā grupā ietilpst tā sauktie cilvēku instinkti - dabūt kaut ko paēst, padzerties, pagulēt, vienkārša vēlēšanās būt laimīgam. Bet pie otras grupas pieder vēlēšanās rūpēties par savu nākotni, darbu, ģimeni...
Visiem ir zināms, ka vecumposms no 13 līdz 18 gadiem ir visgrūtākais cilvēkiem. Pusaudži jau uzskata sevi par pilnvērtīgiem, pieaugušiem, gudriem cilvēkiem, bet vecāki domā savādāk. Vecāki netic, ka tādā vecumā cilvēkam jau var rasties problēmas. Tādēļ rodas strīdi ar vecākiem un citas problēmas.
Arī mani viss nosauktais uztrauc. Bet ir lietas, kurām es esmu gatava pievērst īpašu uzmanību. Piemēram, attiecības ar vecākiem un draugiem. Dažreiz draugi saprot mani pat labāk nekā vecāki, neskatoties uz to, ka īstu draugu man ir ne īpaši daudz. Protams, arī mana nākotne man ir ļoti svarīga, un tagad es daru visu, kas ir manos spēkos, lai nākotnē es būtu laimīgs cilvēks, kuram būs viss nepieciešamais dzīvei.
Jau tagad es saprotu, ka manā dzīvē viss nav atkarīgs tikai no manis, bet arī no cilvēkiem, kas ir man apkārt. Visa pamatā ir cilvēks. Es domāju, ka vajag būt pārliecinātam par sevi, jārūpējas par savu ģimeni un draugiem. Jārūpējas par to, kas būs rīt. Jācenšas katra diena dzīvot tā, it kā tā būtu tava pēdējā! Jāmīl sava dzīve tāda, kāda tā ir! Tad tā atbildēs tev tāpat. Lidot uz priekšu cauri visiem negadījumiem! |