Un tātad-kas man rūp? Reiz kāds mans paziņa, mans vienaudzis, lasot savu referātu ,dziļdomīgi klāstija,ka viņam vai asaras birst, ka pasaules vides organizācijas nespēj neko ietekmēt lielo naftas gigantu uzmeistarotajā „Monapolā”un ka plūdi un zemestrīces grauj pasaules valstis un tml.. Nu ziniet,jāsmejas,jo tās ir pilnīgās muļķības-pusaudžiem tādas lietas bijušas nebijušas !Varbūt tas izklausas mazliet skarbi, taču tā ir rūgtā dzīves patiesība-mūs neuztrauc globālas problēmas, mūs pusaudžu gados uztrauc mūsu mazā pasaulīte, kas griežas ap mums......”Ak dievs, atkal ožu pēc dūmiem, cerams, ka vecāki „neuzķers”,ka atkal smēķēju” ”Zane atkal uz mani paskatījās stundā un pasmaidīja,ak laime....” ”Ko šo piektdien darīsim? Jāaiziet uz kādu „tusu” ne?” Tieši šīs ir lietas ,kuras rūp pusaudžiem, viņu izskats, izturēšanās, lai viņus pieņemtu. Muļķīgi, vai ne? Mums rūp tādas lietas,lai gan pasaulē ir tik daudz ķibeļu, par kurām lauzīt galvu, ka mūsu problēmiņas ar tām liekas salīdzinoši niecīgas. Taču tādi esam būsim un paliksim!
Manuprāt, man visvairāk rūp tas, vai es nekļūšu atkarīgs. Muļķīgi? Nē!
Mūsdienās ir tik daudz veidu, kā kļūt atkarīgam- dators, alkohols ,cigaretes, narkotikas! Protams, es, kā lielākā daļa jauniešu, esmu nobaudījis cigaretes un alkoholu ! Kāpēc neesmu nobaudījis narkotikas?-Bailes no tā, kāds pēc tam izskatīšos, esmu redzējis pietiekami daudz bilžu ar satrūdējušām narkomānu kājām un rokām, ka kļūst slikti, un tāds izskatīties negribu.
Izlasot manus iepriekšējos 3 teikumus ,var secināt, par ko es, kā pusaudzis, domāju? Esmu nobaudījis alkoholu, cigaretes, jo tas nemaina manu ārējo izskatu, taču narkotikas neesmu nobaudījis, jo tas mainītu manu izskatu, un atkal man izskats ir viena no primārajām lietām. Mums pusaudžiem un arī man ir ļoti svarīgi iejusties kolektīvā ,ja tas neizdodas, vari sevi uz pāris gadiem norakstīt, protams, ir arī kolektīvi, kur iejusties var ikviens, taču tas tā ne vienmēr notiek!
Daudzi pieaugušie uzskata, ka starp vienaudžiem viss ir,kārtībā, ka nevalda nežēlība, apsaukāšanās, dzeršana utt. Taču man jāsaka diezgan nepatīkami vārdi-noņemiet taču savas rozā brilles! Man ,citiem jauniešiem rūp tas, kas notiek ar mums, jo mēs esam kodols, vai tas būtu klases kolektīvs, vai arī tu viens pats, tam nav nozīmes, jo viss riņķo ap tevi, nevis otrādi, ka tu riņķo ap pasauli un tās problēmām.
Varbūt vērtētājiem mana eseja liksies pārāk skarba, taču es nevaru melot par to, kas man rūp, man daudz nozīmīgāk ir nemelot sev un izteikt savas domas, nekā muļķīgi melot un cerēt uz labāku vērtējumu!
Es esmu pusaudzis, un tas, kas man rūp, ir saistīts tikai vienīgi ar mani un man apkārtējiem cilvēkiem.
|
