Manas rūpes ir saistītas ar tik daudz lietām, emocijām un personām.
Man rūp, lai vienmēr mani mīļie būtu blakus man. Tas man rūp un ir ļoti svarīgi. Svarīgi ir arī viņu izteiktais padoms un mudinājums cīnīties ar dzīves grūtībām. Ja es jūtu, ka man kļūst grūti un nav spēka iet dzīvē uz priekšu, tad tādos brīžos palīdz ģimenes sniegtais atbalsts. Vecāku teiktie vārdi ir kā atslēga tikko aizslēgtām durvīm, kas ved pa dzīves ceļu.
Man ir svarīgi saprast, ko vēlos. Un šobrīd es jau jūtu, ka vēlos iet pa ceļu, kas saistīts ar manām interesēm. Neteikšu, ka man patīk, bet es jau jūtu, ka mans dzīves mērķis ir saistīts ar pasaules izprašanu un meklēšanu mākslā. Patika pret mākslu ir diezgan plašs jēdziens, jo tā sevī ietver tādu mākslas veidu kā mūzika, kas spēj uzmundrināt un atdzesēt manī to karstumu, ko ir radījušas dusmas. Mūzika, kas mani paķer līdzi kādā deju solī, un mūzika ar savu spēju likt radīt kaut ko apbrīnojumu. Vēl kā mākslas veidu es uzskatu dzeju un, neapšaubāmi, iekšējo emociju izpausmi uz papīra ar zīmuli, krāsām un otām. Šī lieta, ja to tā var saukt, man rūp, jo tajā esmu atradusi sevi.
Tomēr, ja tā labi padomā, man rūp arī primitīvas liets, par kurām kā svarīgākajām neviens nerunā, piemēram, jaunas dienas sākums. Nāk jauna diena, aiziet pagātne, kurā varētu būt tik daudz pozitīvu un negatīvu lietu. Sagaidot rītu sākas jauns, radošs dzīves ceļš.
Man rūp smagais pasaules stāsts par dabu un cilvēkiem uz tās. Notiek tik daudz neaptveramu un neapturamu lietu. Vienkārši, bet, ja nebūtu pasaules, nebūtu manis, un tā nu tas ir.
Mēdzu lielākoties darīt to, kas pašai tīk. Un manas rūpes parādās darītā darba beigās, gaidot rezultātu. Man rūp, lai viss iesāktais ir pabeigts, nepamests novārtā, lai rezultāts jau spētu aizraut ne tikai mani, bet apkārtējos cilvēkus un, lai rezultātā kas neredzēts, negaidīts un varbūt pat grandiozs.
Un man rūp, lai manu izteikto viedokli saprastu, dzirdētu un respektētu. Esmu cilvēks, kurš nekopē vai nemēģina piesavināt citu vārdu vai domas sakot, ka esmu šo vārdu autors, bet es ieklausos, lai no tiem mācītos.
Kamēr es pastāvēšu uz šīs zemes virsmas, man rūpēs viss, kas būs man apkārt, viss, kas pastāvēs man apkārt, un viss apkārtējais, kas būs saistīts ar mani, bet tomēr, ja to visu uzskatīšu par svarīgu un aizraujošu.
|
