MINISTRU KABINETA LOCEKĻU UN DARBA NOVĒRTĒŠANAS MEHĀNISMA IEVIEŠANA   Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem

26.02.2010.

Globālā un nacionālā līmeņa ekonomiskās recesijas apstākļos Latvijas valsts izpildvaras stratēģiskajai rīcībai ir jābūt fokusētai uz produktīvas un ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstīšanu, integrējot ekonomiku, cilvēkresursus un vides saglabāšanas mērķi līdzās efektīvai valsts pārvaldes aparāta darbībai. Aktuālo problēmu spektrs, kas ir Ministru kabineta un premjerministra kā tā vadītāja kompetencē pašlaik ir ārkārtīgi plašs, līdz ar ko esejā tiks aplūkota autora pozīcija un izvērtējums par sekojoša principa risināšanu: Ministru kabineta locekļu publiskās uzklausīšanas kā ceturkšņa atskaites ieviešana. Prioritāri ir jāsaprot būtisks moments, ko daudzi ignorē- Ministru prezidents ir izpildvaras orgāna vadītājs, līdz ar ko lēmumu pieņemšana notiek kolektīvi, kas savukārt nozīmē to, ka autors kā Ministru prezidents nav spējīgs „samazināt armiju” vai „samazināt atalgojumu deputātiem”, vai "samazināt nodokļus" bez jebkāda aprēķina un pierādījumiem par efektu uz budžeta ieņēmumiem. Relatīvi veiksmīgs mehānisms, kā autors var ietekmēt kabineta darbības stilu un veicināt izpildvaras orgāna veikumu, ir rezolūciju izdošana. Attiecībā uz esejā izteikto rekomendāciju ieviest publisko konferenci, kur reizi ceturksnī notiek visu Ministru kabineta locekļu publiskā noklausīšanās (angliski hearing), autors Ministru prezidenta personā izdotu rezolūciju un noteiktu par pienākumu visiem Ministru kabineta locekļiem reizi ceturksnī iziet publisko nopratināšanu – ministrs uzstājas ar sagatavotu runu un atskaitēm par veiktajām aktivitātēm un to rezultatīvajiem rādītājiem, kā arī turpmāko darbības plānu, savukārt paralēli reģionālās televīzijas, internets un telefonu centri piedāvā iespēju iedzīvotājiem tiešraidē uzdot jautājumus konkrētajai personai, kā arī savu vērtējumu par sadarbību, par trūkumiem, par stiprajām un vājajām pusēm obligāti izsaka arī parlamenta locekļi un pārējie ministri. Šādu pieeju autors redz kā veiksmīgu rīku, kas apvieno, piemēram, kā Eiropas Parlamenta praksi noklausīties Eiropas Komisijas locekļu kandidātus, tā arī Krievijas tradīciju Prezidenta publisko diskusiju rīkošanā. Tiek pieļauts, ka autora kā premjerministra personā piedāvātais variants risinātu vairākus aspektus: 1) mobilizētu ministriju un valdības kopējo darbību gan politikas veidošanā, gan īstenošanā un minimizētu izplatīto birokrātisko novilcināšanas praksi; 2) nodrošinātu Ministru kabineta locekļu kā horizontālo, tā vertikālo novērtēšanu, iesaistot gan likumdevēja varu, gan pašu izpildvaru, gan arī iedzīvotājus; 3) mazinātu izveidojušos barjeru starp publiskās pārvaldes pārstāvjiem un Latvijas iedzīvotājiem (iedzīvotāju pesimisms par valsts politiku, dramatiski mazais uzticēšanās procents politiskajām partijām, iedzīvotāju distancēšanās no politikas un valsts administrācijas u.tml.), par ko brīdina virkne politologu un sociālzinātnieku; 4) valstī tiktu uzturēts sekmīgs kontroles mehānisms pār valdības rīcību, lēmumiem un īstermiņa / vidēja termiņa vīziju.

Publikas vērtējums:

Lai pievienotu savu vērtējumu:

• Reģistrētie Atlants.lv lietotāji (autori) var vērtēt esejas bez maksas, tiem nepieciešams autorizēties savā profilā;
• Nereģistrētiem apmeklētājiem nepieciešams sūtīt SMS ar tekstu AT W2020 un vērtējumu no „1” (zemākais vērtējums) līdz „5” (augstākais vērtējums) uz numuru 1800, piemēram, AT W2020 4. Pakalpojums pieejams LMT, Tele2 un Bite klientiem. Maksa par īsziņu: EUR0,50.

Atpakaļ