MANAS PĀRDOMAS PAR LATVIJU   Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem

26.02.2010.

„ Dzied circenītis aizkrāsnē, Nāc, puisīt, mātei azotē! Ak, neprasi, nav maizītes, Skat, skat tur laukā zvaigznītes... „ Jā, tagad pat ir tāda reklāma televīzijā, bet mana mamma stāstīja, ka jau pirms divdesmit gadiem, kad vēl uz rokām šūpoja manu vecāko brāli un dziedāju šo, it kā pat smeldzīgi skaisto šūpļa dziesmiņu, viņai sāpēs sažņaudzās sirds, bet, ja nu patiešām pienāk tādi laiki?... Laikam mammas sirds toreiz sajuta skaudro nākotni. Bez maizītes mēs gluži neesam, bet apstākļi ir tādi, ka mani lielākie brāļi ekonomisko apstākļu dēļ nevar realizēt savus sapņus. Bet ir daudz ģimeņu un bērnu, kuri patiešām dzīvo trūkumā, viņiem nav šīs maizītes. Ko darīt? Valdība it kā kaut ko dara, lai glābtu Latviju, bet ir sajūta, ka viņi tālu stāv no reālās situācijas, neizprot to, droši vien nekad nav arī piedzīvojuši un nepiedzīvos tādus laikus, kā šajā šūpuļdziesmā. Ir sajūta, ka drīz jau arī nebūs pašas latviešu tautas: daži būs izbraukuši un aklimatizējušies uz dzīvi kaut kur svešumā, palikušie vecīši uz visu notiekošo ar sāpēm raudzīsies no aizsaules dārziem... Tātad tiešām, ko darīt? Ja es būtu premjerministrs, es pirmām kārtām domātu nevis par savu labumu un ērtībām, bet būtu solidārs ar visu latviešu tautu un attiecīgi samazinātu savu atalgojumu. Jo man patiesi žēl, bet reizē apbrīnoju tās māmiņas, kuras kaut kādā mistiskā veidā spēj pabarot savus bērnus. Bet ar to vien taču nepietiek. Lai gan nevar noliegt arī faktu, ka ir jau vesela paaudze cilvēku, kuri neprot vairs strādāt un pārtiek tikai no vieniem sociālajiem pabalstiem. Tomēr, situācija pašreiz ir tāda, ka arī tie, kuri grib strādāt, darbu tomēr nevar atrast. Tātad, noteikti jādara viss, lai radītu jaunas darba vietas, lai mūsu valsts no patērētājvalsts kļūtu par ražotājvalsti. Radot jaunas darba vietas, tiktu apturēta jaunu cilvēku izbraukšanu no mūsu valsts, jo galu galā tas draud ar latviešu tautas pastāvēšanu, un drīz tā būs jāieraksta Sarkanajā grāmatā. Uz laukiem paliek aizvien mazāk cilvēku, jaunie dodas labākas dzīves meklējumos projām, tie, kuri paliek, ļoti bieži nodzeras. Jāatjauno lauku infrastruktūra, lai sekmētu lauksaimniecības attīstību. Vajadzētu arī izstrādāt dažādus atvieglojumus jaunajiem uzņēmējiem, jo nodokļu slogs ir smags, īpaši tiem, kuru ienākumi nav tik lieli. Un daudziem nav jau arī pamatkapitāla, ar ko savu uzņēmējdarbību sākt. Manuprāt, būtu jāveic būtiskas izmaiņas arī izglītības jomā, lai pamatīgāk sagatavot skolēnus dzīvei. Šķiet, ka ir pazuduši daudzi labi tikumi, kuri minēti jau senajās latvju dainās, trūkst dzimtenes mīlestības, tuvāk mīlestības. Bet laikam jau cilvēki neprot mīlēt arī paši sevi. Ja prastu, tad nedarītu otram to, ko pats negribētu piedzīvot. Un varbūt tiešām ir vajadzīgs apvērsums garīgajā jomā, domāšanā, varbūt, ka sabiedrība ir pārāk materializējusies? Būtu jāienes jaunas vēsmas arī likumdošanā, jo tik ļoti bieži „mazos blēžus” pieķer un soda, bet lielie prot izvairīties un paliek nepieķerti, nesodīti. Skolas solos pašreiz sēd nākamie prezidenti, premjerministri, ministri. Vai viņi spēs gudri pārvaldīt valsti, lai tā piedzīvotu uzplaukumu?

Publikas vērtējums: Nav

Lai pievienotu savu vērtējumu:

• Reģistrētie Atlants.lv lietotāji (autori) var vērtēt esejas bez maksas, tiem nepieciešams autorizēties savā profilā;
• Nereģistrētiem apmeklētājiem nepieciešams sūtīt SMS ar tekstu AT W2019 un vērtējumu no „1” (zemākais vērtējums) līdz „5” (augstākais vērtējums) uz numuru 1800, piemēram, AT W2019 4. Pakalpojums pieejams LMT, Tele2 un Bite klientiem. Maksa par īsziņu: EUR0,50.

Atpakaļ