ES - MINISTRU PREZIDENTS.   Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem

24.02.2010.

Es – Ministru Prezidents. Sapņotāji ir pasaules glābēji. Cilvēks, kas savā sirdī lolo skaistu sapni, kādu dienu to piepildīs. Kas vēlas, tas iegūst, kas tiecas, tas sasniedz. Vislielākie sasniegumi reiz bija tikai sapņi. Sapņi ir īstenības stāsti. Ja es būtu Ministru Prezidents, tad visus spēkus veltītu skolām. Gādātu, lai visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu darbs un veselība. Kāpēc veltītu tik lielu uzmanību skolām? Skolas veido cilvēku, viņu uzskatu par dzīvi, attieksmi pret sevi un lietām. Skolās joprojām māca visu ko, tikai ne dzīvi. Māca izvilkt kvadrātsaknes no nez kāda lieluma... māca, kā Pretorijā apstrādā zemi, bet Māras Zālītes atzinums, ka ”skolās jāapsēj skolēnu dvēseles”. Piekrītu! Par maz skolā stundu literatūrā, mākslās. Filozofijā – vispār nav... loģika – nav... ētika mūsu dārgā folklora – nav... Tad kādā vidē formējas jaunais Latvijas cilvēks? Cilvēks nav robots? Mūžīgais jautājums – kā cilvēkam jādzīvo? Manuprāt, tas nozīmē, ka cilvēkam sevī jāiznīcina viss neglītais, zemiskais un jādzīvo godīga, cilvēka cienīga dzīve. Šāda dzīve nav iespējama bez darba. Jau latviešu tautas dziesma saka: „Darbam dziesmu, Darbam augu. Darbā savu tikumiņa Pa godam noturēju.” Jāpārzina labs savs darbs. Darbs, ko dari, jāmīl! Arī skolas solā sēdot, mācības ir pirmais darbs. Bet cik no mums to veic ar mīlestību, degsmi, ar domu, ka daru to nākotnei? Kā var valstī trūkt darba? Dzīve jāveido, valstij jāattīstās, jāsaražo vērtīgas lietas, jāceļ, jāizgudro utt., bet darba nav... Labi paveikts darbs ir mūsu esamības pamatprincips, jo mēs esam dzimuši, lai pilnveidotu sevi. Tas ir mūsu darbs. Kā skolā, tā dzīvē nevajadzētu apmierināties ar „puslīdz labu” , „diezgan labu” vai „viduvēju” darbu! Nekas nav pārāks par aizraušanos ar precizitāti, par pieķeršanos apzinīgam darbam kā dzīves principam, par tiekšanos pēc izcilības. Kā Ministru Prezidents vēlētos – drošību. Esmu dzirdējis ļaudis sakām: „Vai nu jums ir drošība, vai tās nav.” Šie vārdi ir patiesi, ja vaicājam par patiesu drošību, iekšēju drošības sajūtu. Vairākuma viedoklis, par drošību ir kā finansiāla drošība. Tās ir rūpes arī manā ģimenē par to, ka spētu atmaksāt rēķinus, nokārtot īres maksas, vai būs vecākiem darbs, lai varētu samaksāt par ledusskapi, kas nopirkts uz nomaksu... Vai arī par citām problēmām, kuras saistītas ar hronisku naudas trūkumu: Nedod Dievs kādam saslimt... Jācer, ka drošību nevar mērīt tikai naudā. To nesniedz arī draudzības saites, nedz arī viss cits, kas viegli izgaist. Ļoti vēlētos, lai Latvijas ļaudīm ir patiesa drošība, iekšēja drošības izjūta. Lai laimējas to atrast! Ja vien mūsu prāts būs darbīgs, sirds sajūta un dvēsele – meklējoša, mēs vienmēr nodosimies savas dzīves telpas, kā arī savas zemes pārveidošanai. Mums jābūt laimīgiem! Jāizjūt esamības prieks! Vienmēr jāapzinās, ka esat daļa no brīnišķīgās Latvijas. Es kā ministru Prezidents izjūtu savu piederību Latvijai. Esmu latvietis. Mans darbs būtu ļoti, ļoti nozīmīgs. Tā būtu iespēja izvest Latviju no krīzes, radīt jaunu, alternatīvu izglītību, radīt jaunas rūpnīcas, jaunas darba vietas. Lai mana darbība iemiesotos reālos sasniegumos, kas pārdzīvo mani. Darbs apliecinātu, ka mans centieni nav bijuši tukši sapņi. M. Lutera Kinga vārdi ir: „Ja cilvēkam nav nekā, dēļ kā vērts mirt, viņa dzīvei nav nozīmes.” Ne visiem laimēsies atrast dzīves jēgu tādā līmenī. Tomēr visi spēj atrast dzīves jēgu ne tikai savas ikdienas darbā, bet arī darbojoties cilvēku labā, proti, kā Ministru Prezidents.

Publikas vērtējums: Nav

Lai pievienotu savu vērtējumu:

• Reģistrētie Atlants.lv lietotāji (autori) var vērtēt esejas bez maksas, tiem nepieciešams autorizēties savā profilā;
• Nereģistrētiem apmeklētājiem nepieciešams sūtīt SMS ar tekstu AT W2006 un vērtējumu no „1” (zemākais vērtējums) līdz „5” (augstākais vērtējums) uz numuru 1800, piemēram, AT W2006 4. Pakalpojums pieejams LMT, Tele2 un Bite klientiem. Maksa par īsziņu: EUR0,50.

Atpakaļ