Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

ES - MINISTRU PREZIDENTS.

 Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem
24.02.2010.
Es - ministru prezidents.
Mūsdienu politika ir ļoti saspringta, jo kā mums visiem zināms, lielākā daļa no mums cieš finansiālas grūtības. Ministru prezidentam ir ļoti atbildīga nasta, panākt to lai mēs visi būtu laimīgi, lai mūsu tiesības tiktu ievērotas, bet pagaidām Latvijas ministru prezidentiem tas ir klājies ļoti grūti, skatoties uz situāciju kāda valda pagaidām Latvijā. Manuprāt, ministru prezidentam vajadzētu būt spējīgam izvest Latviju no lielās „dižķibeles” un spējīgam stabili valdīt pār tautu un politiķiem, kuri tik rauš naudu savās kabatās nedomājot par savu tautu, bet tikai par viņu pašu labklājību. Galvenie lietas, kuras nedrīkstēja pieļaut politikas vadītājiem bija bezatbildīgā kredītu ņemšana un neveicināšana veidot uzkrājumus, valsts negatīva attieksme, atbalsts pret jaunu ražotņu veidošanu un nežēlīgā budžeta apgriešana.
Uz kredīta iegādātie dzīvokļi un mašīnas, lieli televizori un ledusskapji, kas piepildīti ar pārtikas krājumiem, skapji, kas vai lūst no drēbju kalniem, algas pielikumi, prēmijas un ceļojumi uz eksotiskām zemēm - vismaz daļa Latvijas iedzīvotāju šādi iluzori mēģināja pietuvināties pārtikušajai dzīvei pēc Eiropas standartiem. Kādu laiku tas daļai izdevās, taču tagad, mainoties ekonomiskajai situācijai, patēriņam ņemtie kredīti latviešiem liek justies nestabili un, šķiet, krīzes spiediens uz viņu maciņiem būs daudz sāpīgāks nekā citur Eiropā. Lielā mērā tas bija TP A. Kalvīša valdības periodā. Jo arī latvieši naudu izaugsmes laikā nav krājuši, un līdz ar to nav izveidots stabils pamats, kas ļautu lielai daļai nemainīt savu dzīves standartu arī sliktos laikos, kas bija jāmaina Latvijas valdība veicinot uzkrājumu veidošanu bankās palielinot noguldījumu procentu likmi, un samazinot iespējas saņemt kredītus, bet atkal vadības nekompetence liek ciest mums visiem. Igaunijai bija šis rezerves uzkrājums.
Valsts negatīvā attieksme, pret ražotājiem bija jūtama jau tad kad tika aizvērtas Latvijas cukurfabrikas, tādējādi daudzi iedzīvotāji palika bez darba un valsts bez vairākām ražotnēm, dēļ kā mēs visi esam spiesti iegādāties cukuru par lielākām cenām. Lauksaimnieki arī zaudēja darbu, jo cukurbietes vairs nebija vajadzīgas Latvijas tirgū. Nesniegtais atbalsts ir vērojams arī uzliktajos lielajos nodokļos. Valsts neatbalsta vietējos ražotājus, lai tie varētu konkurēt ārvalstu tirgū, paaugstinot izvedmuitas nodokli. Jo lielākus nodokļus valsts uzliek, jo vairāk tā maksātāju cenšas to apiet, un vienkārši daudzi uzņēmumi pārcels savu atrašanās vietu uz kādu no valstīm, kurās nav tik lieli nodokļu slogi. Tāda paša iemesla dēļ valsts zaudē naudu, jo biežāk parādās situācijas, kad darba devējs maksā „aplokšņu” algas. Tagad pat minimālās algas izmaksā aploksnēs un pietam 1/3 daļai no strādājošajiem. Kā arī neveidojoties jaunām ražotnēm, uzņēmumiem, cilvēki netiek nodrošināti ar darba vietām, kuras šajās dienās ir īpaši nepieciešamas.
Milzīgā budžeta apgriešana ir novedusi pie liela bezdarba līmeņa. Tiek slēgtas slimnīcas, mācību iestādes, uzņēmumi, bet kurš rūpēsies par mūsu izglītību, veselību, izglītību, par darbavietām, lai cilvēkiem būtu pašas primitīvākās lietas, kuras nepieciešamas, lai izdzīvotu. Ir jāpieņem cilvēki, kuri ir šo jomu speciālisti un spēs pareizi izlemt par nepieciešamo, nevis nekompetenti ierēdņi ar mūzikas un mākslas akadēmijas izglītību. Vadībai ir jāzina ko tā dara, un protam ir jāpieņem arī nepopulāri lēmumi, jāslēdz kāda iestāde, bet reizē jāatrod risinājums, lai mazinātu tā izrietošās sekas. Un pati ļaunākā lieta bija pensiju apgriešana, cilvēki, kuri visu mūžu strādājuši, maksājuši nodokļus, ir pelnījuši vecumdienas pavadīt bezrūpībā kā tas notiek Rietumeiropas valstīs, kur bagātākie cilvēki ir pensionāri. Mūsu valstī vidējais mūža vecums nesasniedz pensijas vecumu.
Galu galā šīs ir tās aktuālākās lietas kuras vajadzētu labot. Es uzskatu, ka latvija būtu pelnijusi dzīvot labklājībā un taisnīgā valstī ar skatu uz rītdienu. Cilvēkiem ir jāzina, ka viņiem vajadzīgajā brīdī būs iespējas saņēmt atbalstu no valsts un viens no otra, jo cilvēki dzīvojot laimīgi, paliek laipnāki un izpalīdzīgi. Mainīsim visu uz labu.

Publikas vērtējums: Nav

Lai pievienotu savu vērtējumu:

  • Reģistrētie Atlants.lv lietotāji (autori) var vērtēt esejas bez maksas, tiem nepieciešams autorizēties savā profilā;
  • Nereģistrētiem apmeklētājiem nepieciešams sūtīt SMS ar tekstu AT W2005 un vērtējumu no „1” (zemākais vērtējums) līdz „5” (augstākais vērtējums) uz numuru 1800, piemēram, AT W2005 4. Pakalpojums pieejams LMT, Tele2 un Bite klientiem. Maksa par īsziņu: EUR0,50.

Atpakaļ

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties