ES-MINISTRU PREZIDENTE   Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem

24.02.2010.

Ja es būtu Ministru prezidents es ,pirmkārt, paliktu par vienkāršu, parastu cilvēku, neskatoties uz to, ka manās rokās būtu vara, valsts un cilvēki, jo mūsdienās mūsu valdība to aizmirst, ka viņiem jāpaliek par tādiem pašiem cilvēkiem, kādi esam mēs! Es aizveru acis un iedomājos, ka kādā aukstā ziemas vakarā, kad aiz loga snieg sniegs un cilvēki steidzas uz darbu, uz veikalu, varbūt pakaļ bērniem uz bērnudārzu... mani ievēl par Ministru prezidentu! Tajā pašā laikā es priecājos par to, ka kļuvu par nozīmīgu cilvēku ne tikai sev, bet arī visiem pārējiem Latvijas iedzīvotājiem. Bet pēc kāda mirkļa es iedomājos, ka tagad manās rokās būs citu cilvēku liktenis, ka man vajadzēs cilvēkos nopelnīt uzticību un darīt visu ,lai to saglabātu, jo tas taču ir tik grūti. Sekunžu laikā cilvēks ir spējīgs sabojāt un iznīcināt to, ko vairākus gadus ir centies panākt un cīnījies par to! Vai tiešām esmu pelnījusi spriest par kādu cilvēku likteni, ja esmu tāds pats cilvēks kā visi pārējie? Es uzskatu, ka viens vai arī 100 cilvēki to nav pelnījuši, bet tomēr , ja skatās no otras puses- cilvēkiem ir jābūt vienam ‘’kapteinim’’ , lai panāktu sen iecerētos mērķus, jo cilvēku kopums nav spējīgs to panākt, kā zinām, jo vairāk cilvēku, jo vairāk ir dažādu uzskatu un domu. Ir pienākusi tā diena, kad man beidzot ir kaut kas jāmaina, jāsāk darīt, lai mūsu valsts, mūsu tauta attīstās un virzās uz priekšu, jo mēs esam to pelnījuši! Esam piedzīvojuši grūtus laikus, un beidzot mūsu melnā dzīves līnija ir jāpārkrāso ar baltu krāsu. Bet tajā pašā laikā es neaizmirstu par to, ka esmu parasts, vienkāršs cilvēks, kurš vēlas palīdzēt savai tautai, savai mīļajai LATVIJAI! Manā prātā ir tik daudz domu, tik velmju un vēlēšanu- attīstīt izglītību, palīdzēt jauniešiem mācībās un dot iespēju studēt, paaugstināt zināšanas, jo jaunieši ir mūsu valsts nākotne, tās attīstība ir atkarīga no viņiem! Pārdomāt nodokļu sistēmu, cilvēki ,kuri ir spējīgi maksāt nedaudz vairāk, aicinātu viņus, lai palīdz citiem, kuriem ir mazāk iespēju, jo mēs esam viena tauta, mēs esam viens vesels, un mums jāpalīdz maznodrošinātajām ģimenēm, pensionāriem, bērnu namiem, jaunajām māmiņām, invalīdiem... Es noteikti attīstītu ražošanu Latvijā, jo kādēļ mums ir jāpērk svešas, neveselīgas preces, ja tajā pašā laikā mēs esam spējīgi ražot paši. Ražot pavisam kaut ko jaunu, garšīgāku un veselīgāku! Varbūt nākotnē mēs brauksim ekskursijās uz Eiropas valstīm un, ieejot veikalā, mūsu sejā parādīsies smaids, jo veikalu plauktos būs mūsu valsts ražotās preces. Mēs būsim gandarīti par sevi un mūsu ražotājiem. Manās domās ir tik daudz ideju, tik daudz plānu, mans blociņš ir gandrīz pilns ar plāniem un domām, kā tos īstenot! Bet es zinu vienu- ka no rītdienas es sākšu tos īstenot, aicināšu tautu, lai arī viņi man palīdz, manas mīļās valsts tauta! Centīsimies kopīgiem spēkiem panākt to, lai mūsu valsts iemācās dzīvot , nevis tikai izdzīvot!

Publikas vērtējums: Nav

Lai pievienotu savu vērtējumu:

• Reģistrētie Atlants.lv lietotāji (autori) var vērtēt esejas bez maksas, tiem nepieciešams autorizēties savā profilā;
• Nereģistrētiem apmeklētājiem nepieciešams sūtīt SMS ar tekstu AT W1995 un vērtējumu no „1” (zemākais vērtējums) līdz „5” (augstākais vērtējums) uz numuru 1800, piemēram, AT W1995 4. Pakalpojums pieejams LMT, Tele2 un Bite klientiem. Maksa par īsziņu: EUR0,50.

Atpakaļ