ES- MINISTRU PREZIDENTE   Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem

22.02.2010.

Es- Ministru prezidente. Katram no mums bērnībā ir bijusi kāda persona, par kuru mēs vēlējāmies kļūt.Kāds vēlējās kļūt par supervaroni un glābt pasauli, citam likās interesantas pārdevējas darbs, jo domaja, ka varēs apēst visus gardumus , kuri atrodas veikalā, taču, bērniem pieaugot, mainās prioritātes, un mēs saprotam, ka reālā dzīve nau vienkārši pasaules glābšana un saldumu ēšana. Viss notiek pavisam reāli, cilvēki zaudē darbu, nespēj uzturēt ģimeni, saslimst un nevar apmaksāt ārsta pakalpojumus. Viens no reālākajiem cilvēkiem, kurš var kaut ko mainīt, ir Ministru prezidents. Ja es būtu Ministru prezidente, es noteikti gādātu par katru maznodrošināto ģimeni, katrā mājā būtu vismaz viens maizes klaips, visiem būtu apģērbs un silta istaba. Vai nau dīvaini, ka daudzām 21.gs. ģimenēm Aspazijas dzejoļa „Circenīša Ziemssvētki” rindas: „ Ak, neprasi nau maizītes, skat, skat, tur laukā zvaigznītes...” ir kļuvusi par ikdienas skarbo realitāti. Saprotams, ka es kā Ministru prezidente gluži nespētu veikt brīnumus, bet nesolu, ka šīs maznodrošinātās ģimenes mums, latviešu tautai , viesm mums kopā , ir vajadzīgas , pirmkārt , izdzīvošnai , sniegtu atbalstu cilvēkiem , kuri uzupurejās citu cilvēku labā, uzklausītu tautu un censtos risinat visas problēmas ne tikai „ papīrā „ līmenī” , bet arī dzīve. Es mēģinātu atrisināt dažādu slāņu attiecības, jo, kā Džons Lons teicis : „ Visi piedzimst vienādi.” Pirmkārt , es censtos ieviest vienlīdzīgu atalgojumu pēc padarītā darba. Reizēm nesaprotu , vai tiešām mums ir vajadzīgi šie lielie nodokļi, kuri vēl vairak pasliktina mūsu dzīve līmeni, ir cilvēki, kuri, strādajot vairākus darbus, nespēj samaksāt visu, kas ikdienā šķiet pats par sevi saprotams. Vai tiešām mūsu mazajā dzimtenē nau saimniecību, kurās mēs audzējam pašmāju dārzeņus, lopus, ka šos produktus importējam no citām valstīm? Vai tāpēc mūsu senči cīnījās par Latvijas brīvību, lai mēs it kā attīstītajā 21. Gadsimtā pazudinātu paši sevi? Es kā Ministru prezidente censtos atbalstīt lauksaimniekus, jo 20.gs. sākumā Latvija spēja eksportēt lauksaimniecības produktus. Es domāju, ja valdībai rūp tautas liktenis, tad daudzas lietas var mainīt. Protams , ir grūti būt Ministru prezidentei , jo tā ir liela atbildība, daudz svarīgu pasākumu, jāatbild uz neskaitāmajiem žurnālistu jautājumiem , jārāda piemērs ikvienam latvietim, taču ja es būtu Ministru prezidente es censtos višu šo mainīt.

Publikas vērtējums: Nav

Lai pievienotu savu vērtējumu:

• Reģistrētie Atlants.lv lietotāji (autori) var vērtēt esejas bez maksas, tiem nepieciešams autorizēties savā profilā;
• Nereģistrētiem apmeklētājiem nepieciešams sūtīt SMS ar tekstu AT W1980 un vērtējumu no „1” (zemākais vērtējums) līdz „5” (augstākais vērtējums) uz numuru 1800, piemēram, AT W1980 4. Pakalpojums pieejams LMT, Tele2 un Bite klientiem. Maksa par īsziņu: EUR0,50.

Atpakaļ