ES - MINISTRU PREZIDENTE, SAPŅI PIEPILDĀS!   Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem

22.02.2010.

Sapnis ir sapnis tieši tāpēc, ka tam ir iespējams piepildījums. Kas es biju? Parastā skolniece, divpadsmitklasniece, ar sapni iesaistīties valsts politiskajās norisēs. Gudra, ambicioza, teicamniece, kurai kauns dabūt mazāk nekā astoņas vai deviņas balles. Piedalījos skolēnu pašpārvaldē, visos iespējamos pasākumos, biju skolas radio diktore. Interesējos par politiku, un visas vakarā politiskās ziņas no rīta atstāstīju pa skolas radio, lai cilvēki nepaliek neziņā un ieinteresēju visus savā iecienītajā tēmā - valsts politiskajās norisēs un Ministra Kabineta darbībā. Cik rūpīgi un uzmanīgi mūsu politiķi attiecas pret tautu! Es zināju, ka es arī kādreiz būšu tāda, kādreiz būšu tur… Pārgāja 20 gadi. Atskatoties atpakaļ, redzu to smago ceļu, ko esmu gājusi per aspera ad astra - esmu kļuvusi par Ministru Prezidenti. Katru dienu, sākot no rīta, domāju par tautu. Kāpēc viņi mani izredzēja? Laikam, es tik stipri loloju savu sapni un centos kļūt par Ministra Prezidenti, ka mans sapnis piepildījās – mērķtiecīgi skaisti. Kā apgalvo mūsu Konstitūcija, mūsu valsts ir demokrātiskā, neatkarīgā un valsts vara pieder tautai. Cik skaidri un saprotami, un patiesi pateikts. Cik parasta doma un cik diža jēga! Es, apmeklējot bērnu iestādes, pārbaudu, vai ir ievērotas cilvēktiesības (jo demokrātiskā valsts uz to balstās) un vaicājot, kā tur bērniem un darbiniekiem iet, ievēroju ka viņiem patīk, ka valsts vara tepat, blakus viņiem. Kā jebkuru neskaidrību un palīdzību var prasīt atrisināt – un tu esi sadzirdēts, atbildot uz tautas jautājumiem tiešraidē televīzijā, jūtu, ka tauta mani mīl un beidzās izteikties, un nedomā, ka valstij viņi nerūp. Es katru dienu no rīta pieceļos un domāju par tautu, un daru visu, lai tai būtu salds miegs, lai tauta nebaidās, ka par viņu aizmirst. Es ļoti viņu mīlu un dabūju mīlestību pretī. Mums ir viena valoda, kurā mēs runājam - mēs viens otru saprotam – mīlestības valoda. Tas ir lieliski! Kad tauta nejuta, ka valsts vara ir tik tālu, ka nevar to sasniegt – tas bija ļoti bēdīgi. Es negribu, lai manā valstī tā būtu, tāpēc es cenšos būt tuvu savai tautai. Sapņojot skolā par Ministru Prezidenta vietu, es beidzot savu sapni redzu sev apkārt. Es esmu apmierināta, ka manā dzīvē ir viss tas, par ko mazliet naivi sapņoju. Sapnis ir sapnis tieši tāpēc, ka tam ir iespējams piepildījums. Nepametiet viņus domu līmenī. Ņemiet viņus sev līdzi, ejot pa visiem dzīves ceļiem. Mīliet to, lolojiet to - un jūs atbalstīs. Viss izdosies. Galvenais ir tas, ka jātic tam, ko izdomāji - un tas piepildās.

Publikas vērtējums: Nav

Lai pievienotu savu vērtējumu:

• Reģistrētie Atlants.lv lietotāji (autori) var vērtēt esejas bez maksas, tiem nepieciešams autorizēties savā profilā;
• Nereģistrētiem apmeklētājiem nepieciešams sūtīt SMS ar tekstu AT W1976 un vērtējumu no „1” (zemākais vērtējums) līdz „5” (augstākais vērtējums) uz numuru 1800, piemēram, AT W1976 4. Pakalpojums pieejams LMT, Tele2 un Bite klientiem. Maksa par īsziņu: EUR0,50.

Atpakaļ