ES-MINISTRU PREZIDENTS.   Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem

22.02.2010.

Latvija kā salauzts kuģis triecas pretī viļņiem bangojošajā jūrā vētras laikā. Kuģis, kurš negrasās padoties, bet ar cīņas sparu, bez „dzinēja” tieksies uz augšu. Pašreiz ekonomiskā situācija valstī nav īpaši spīdoša, jo Latvija ir viena no tām valstīm, kuru krīze ir izpostījusi visvairāk. Tāpēc Latvija lūdz naudu no Starptautiskā Valūtas Fonda, jo nespēj patstāvīgi uzturēt tautu. Valstī ir bezdarbs, un liela daļa tautas ir maznodrošināta. Es teiktu, ka Latvija ir kā salauzts kuģis ar salauztiem mastiem, kuriem trūkst apkalpes locekļu spēka un ticības jeb „dzinēja” tikt salabotiem. Protams, visa vaina nav jāuzņemas ministru prezidentam, bet daļēja gan. Es uzskatu, ka nav pareizi meklēt izeju no šīs „vētras” jeb krīzes uz izglītības un medicīnas rēķina. Lai tauta spētu attīstīties, manuprāt, šīs ir primārās lietas. Ja es būtu ministru prezidente, es kā primāro izvirzītu nevis valsti, bet tās iedzīvotājus. Kāda jēga no valsts prestiža, ja tās iedzīvotājiem ir slikti? Politiskās nozīmes ziņā, ministru prezidenta amats ir nozīmīgākais amats Latvijā. Respektīvi, šim amata pārstāvim tiek dota liela vara pār valsti, tās notikumiem. Ministru prezidenta pārraudzībā atrodas korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Uzskatu, ka tas ir viens no svarīgākajiem pienākumiem, jo korupcija ir kā vieglākā ceļa atrašana ar negodīgiem līdzekļiem. Tātad mūsu kuģi labotu pirāti, jo mēs tiem maksātu, bet patiesībā pirāti šo kuģi grib un, iespējams, būvē sev! Es mēģinātu panākt, lai valsts atgrieztos uz ražotājsaimniecībām, lai viss būtu savs. Bērni ir mūsu nākotne. Studenti ir mūsu nākotne. Valstij tiem ir jāpalīdz, nevis jānostāda neveiklā situācija, izvēloties starp labu izglītību ārzemēs un ģimeni Latvijā. Es liktu akcentu uz trūcīgajām ģimenēm. Mani ļoti iepriecina visas akcijas trūkumcietējiem. Man būtu pietiekami liela vara, lai tās organizētu un palīdzētu arī materiāli. Uzskatu, ka, esot valsts vadībā, nedrīkst aizmirst par elementārām, humānām lietām- palīdzību vājākajiem, nabadzīgākajiem. Ir „jānokāpj” no saviem augstumiem, lai aptvertu patieso situāciju. Daudz var runāt par to, ko es mainītu, būdama šajā amatā, bet, manuprāt, svarīgākais ir saprast, ka ir jābūt vienotiem. Tauta nedrīkst pajukt uz visām pusēm. Tādējādi, radot nākotnē draudus mūsu nācijas eksistencei. Kuģis ir jāglābj! Ja nav mastu, mēs to nepārdosim pirātiem, ir jāatrod „dzinējs”, kas kuģi vilktu uz sauszemi. Es nevēlos norādīt uz kāda kļūdām, bet likt saprast, ka tikai kopā mēs esam spēks. Mēs esam kas vairāk par vētru jūrā. Viens cilvēks nevar un nekad nevarēs nolemt likteni visai tautai. Mēs, latvieši, esam kā trakuļojošs , nepieradinātu zirgu bars, kas rikšo pa laukiem un līdzenumiem, kuru dvēseles ir dzīvas, brīvas, kas dzied līdz ar vēju un prot saskatīt dabas daiļumu kā vientuļu pērli, kas guļ gliemenē jūras dibenā, kas alkst uzmanības tikai tāpēc, ka pastāv, nevis tāpēc, ka ir vērtība. Ir jāatrod šis „dzinulis”, kurš ir uz laiku pazaudēts, lai spētu paciest dzīves negācijas, nenoejot no ceļa, lai spētu tik līdz karsti izkusušajām smiltīm jūras krastā. Lai kuģa puika varētu priekā izsaukties: „Zeme! Redzu zemi!” Ar smaidu tiekties pretī laimei. Ir jāatceras, ka arī senajos laikos, kad nebija ne komfortablu apstākļu, ne brīvu atelpas brīžu, cilvēki spēja atrast savas prioritātes un mērķus pēc kā tiekties. Kaut vai pēc banāniem banānkokā! Tomēr tos viņi dabūja. Galvenais, ir ticēt, cerēt, mīlēt ar sirdi, Izjust...ar dvēseli...

Publikas vērtējums:

Lai pievienotu savu vērtējumu:

• Reģistrētie Atlants.lv lietotāji (autori) var vērtēt esejas bez maksas, tiem nepieciešams autorizēties savā profilā;
• Nereģistrētiem apmeklētājiem nepieciešams sūtīt SMS ar tekstu AT W1975 un vērtējumu no „1” (zemākais vērtējums) līdz „5” (augstākais vērtējums) uz numuru 1800, piemēram, AT W1975 4. Pakalpojums pieejams LMT, Tele2 un Bite klientiem. Maksa par īsziņu: EUR0,50.

Atpakaļ