ES MINISTRU PREZIDENTS.   Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem

19.02.2010.

Ja es būtu ministru prezidents, tad es koncentrētos uz piecām lietām – pozitīva tēla un iespaida veidošanu sabiedrībā, efektīvu valsts līdzekļu izmantošanu, valsts sektorā strādājošo darba efektivitātes celšanu un valsts ieņēmumu palielināšanu meklējot alternatīvas ražošanā un tūrismā, kā importa resursu apjoma samazināšanu. Pozitīva tēla un iespaida radīšana sabiedrībā. Līdzšinējiem ministru prezidentiem ir piemitusi negatīva tendence noklusēt svarīgus faktus, nozīmīgus lēmumus pieņemt strauji un pēkšņi, nebūt informētam par notikumiem ministrijās, būt nekonkrētiem, neizrādīt ieinteresētību par valsts naudas izzagšanu. Es censtos mācīties no šīm kļūdām, darot visu iespējamo, lai šīs kļūdas neatkārtotu. Pozitīvs tēls un iespaids uzlabo sabiedrības attieksmi pret lēmumiem, kas viņus skar. Sabiedrības pārmetumi lielā mērā izskan tādēļ, jo nozīmīgus lēmumus un izmaiņas pieņem strauji un ar pārāk lielu ietekmi uz iedzīvotāju finansiālo stāvokli. Valsts sektorā strādājošo efektivitātes celšana. Nevienam nav noslēpums, ka ministrijās ir ļoti daudz partiju ielikteņi – radi, draugi, partijas biedri. Liela daļa no viņiem reāli neko nedara(ir padomes locekļi, piedalās darba grupās, ir konsultanti utt.), bet saņem nesamērīgi lielas algas. Šī situācija ir jāmaina, jo tā grauj uzticību valsts pārvaldes iekārtai. Vajag izskaust ministru un ierēdņu sēdēšanu 5-6 padomēs vienlaicīgi. Tā ir lieka naudas izšķērdēšana, kā arī darba efektivitāte šādiem darbiniekiem ir ļoti zema. VID un daudzas citas valsts iestādes ir pārgājušas uz 4 darba dienu nedēļu, un savus uzdevumus spēj pildīt tik pat efektīvi, kā 5 dienās. Ja iestādes darbus, kurus agrāk veica 5 dienās, spēj izdarīt 4 dienās, tad darbinieku skaitu vajag samazināt par 15-25%, un atalgojumu palikušajiem atstāt iepriekšējā līmenī, vai minimāli palielināt(sakarā ar to, ka pieaug darba apjoms. Otra lieta ir lielais ierēdņu daudzums. Ministri ļoti labi kalkulēja ar pedagogu skaitu uz vienu skolnieku, salīdzinot to ar rādītājiem Eiropā, un mūsu kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā. Es salīdzinātu ierēdņu skaitu uz vienu iedzīvotāju Latvijā ar citām Eiropas valstīm, un analizējot datus, ierosinātu samazināt ierēdņu skaitu līdz Eiropas līmenim. Valsts līdzekļu efektīva izmantošana. Šobrīd ministrijām un citām iestādēm ,kuras finansē no valsts budžeta, ir tieksme iztērēt visu saņemto naudu, un nākamajā gadā prasīt sev piešķirt lielāku budžetu. Kamēr valstij nav budžets ar pozitīvu bilanci, tikmēr vajag dzīvot taupīgi, cenšoties esošos resursus izmantot maksimāli efektīvi. Viens variants ir visu tēriņu uzskaite un uzskaitīto lietu pamatojuma izvērtēšana. Šī lieta varētu samazināt nevajadzīgu tēriņu skaitu. Viena no visvienkāršākajām lietām, ko varētu darīt, ir neīrēt vairs augstas klases automašīnas, bet sākt īrēt vienkāršākas un lētākas automašīnas, kā arī neļaut šos auto izmantot privātām vajadzībām(tas būtu godīgi, jo uzņēmumu darbinieki(darba ņēmēji) to nedrīkst darīt, bet ierēdņi un ministri pēc būtības arī ir darba ņēmēji). Ražošana un tūrisms. Ja Latvijā neko neražos, tad iedzīvotāji pirks importa preces. Ja iedzīvotāji pirks importa preces, tad nauda, kas atrodas apgrozībā, pamazām aizplūdīs uz ārzemēm. Valstij vajag vai nu pašai dibināt uzņēmumus, vai arī palīdzēt dibināt uzņēmumus, kas nodarbojas ar preču un pakalpojumu ražošanu, nevis izplatīšanu. Personīgi es saskatu pietiekami lielu potenciālu biodīzeļa ražošanai. Problēma ir informācijas trūkumā. Valsts var izmantot LTV lai informētu valsti par tā plusiem. Nākošā lieto, kuru vajadzētu attīstīt, ir tūrisms. Tūrisms ir ļoti labs ar to, ka tūrists, ja tā var izteikties, ir tīrs ienākumu avots(ja uz Latviju atbrauc 1 miljons ārzemnieku, katrs vidēji iztērējot, piemēram, 100 Ls, tad valsts iegūst vismaz 21 miljonu(no katriem 100 Ls vismaz 21%(21 Ls) tiek valstij). Nodokļu politika. Galvenais, ko vajag darīt palielinot, veidojot, mainot nodokļus, ir modelēt, kā šie nodokļi ietekmēs tautsaimniecību tuvāku 3-5 gadu laikā. Nesamērīgi lieli nodokļi nekādus ienākumus nenesīs un apgrūtinās tautsaimniecības attīstību. Gandrīz katru nodokli var apiet, tādēļ nav jēgas viņus likt augstus. Otra lieta, kas ir ļoti svarīga, ir nenokraut Latvijas uzņēmumus ar nodokļiem. Šobrīd valdība cenšas attīstīt eksportu, bet brīdī, kad Eiropas tirgus pārstrukturizēsies(kas pēc krīzēm notiek, jo katra valsts krīzi pārdzīvo dažādos apmēros), Latvijas uzņēmumi nespēs konkurēt lielā nodokļu sloga dēļ. Protams, no nodokļu palielināšanas šobrīd nevar izvairīties(kaut kur ir jāiegūst nauda, lai samazinātu budžeta deficītu par 500 miljoniem latu), bet ir jācenšas sameklēt robeža, kuru pārkāpjot Citas lietas. Latvijas Bankas apkopotie dati par Latvijas valsts ārējo parādu ir šausminoši. Latvijas valsts ārējās parādsaistības līdz 2009. gada 2. ceturksnim ir 19,8379 miljardu apmērā(šīs nav tikai 2009. gada parādsaistības, bet Latvijas valsts kopējās parādsaistības, kuras ir sakrājušās no Latvijas valsts dibināšanas gada līdz 2009. gada 2. ceturksnim). Parāds pēdējo 9 gadu laikā ir pieaudzis gandrīz 8 reizes. Tas viss dēļ tā, ka izdevumus nesamazināja līdz ieņēmumu līmenim. Pēdējā laikā medijos parādās ziņas par to, ka valsts vēlas pārdot dažus lielos valsts uzņēmumus. Es to šajā brīdī nedarītu, jo tas būtu īslaicīgs ieguvums, bet ilgtermiņā tas būtu ļoti neizdevīgi.

Publikas vērtējums: Nav

Lai pievienotu savu vērtējumu:

• Reģistrētie Atlants.lv lietotāji (autori) var vērtēt esejas bez maksas, tiem nepieciešams autorizēties savā profilā;
• Nereģistrētiem apmeklētājiem nepieciešams sūtīt SMS ar tekstu AT W1965 un vērtējumu no „1” (zemākais vērtējums) līdz „5” (augstākais vērtējums) uz numuru 1800, piemēram, AT W1965 4. Pakalpojums pieejams LMT, Tele2 un Bite klientiem. Maksa par īsziņu: EUR0,50.

Atpakaļ