ES – MINISTRU PREZIDENTS. |
| Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem
|
|
09.02.2010. |
Kurš no mums bērnībā netika sapņojis kļūt par priekšnieku, ministru, mēru, bet vislabāk par ministru prezidentu? Bet ar vecumu tādas domas sāk likties absolūti nereālas un uz visiem laikiem pamet mūsu prātus. Katrs var kļūt par to, par ko viņš grib kļūt. Galvenais, lai būtu mērķis un skaidra apziņa, ko tu gribi un uz ko tiecies. Tad jebkura, pat pati nepakļāvīgākā virsotne, obligāti būs iekarojama. Mērķtiecīgums un cītīgums ir cilvēka galvenās īpašības iecerētā sasniegšanai. Tādam arī jābūt ministru prezidentam.
Kurš negribētu būt ministru prezidents? Es atbildēšu: ļoti daudzi, jo tie uzskata, ka tas ir ļoti grūti un bīstami. Pašlaik es uzskatu, ka tas nav grūti, bet nav arī pārāk viegli. Šeit viss ir atkarīgs no cilvēka. Lai sapņotu par ministru prezidenta vietu, pirmkārt jābūt patriotam. Viņam jāmīl sava zeme un jācenšas padarīt to labāku, jābūt gādīgam pret tautu, lai tauta varētu justies kā ‘‘Dieva azotē’’. Otrkārt, gudram. Bez mācībās un centības nekur netiksi. Drosme arī netraucētu. Tikai patiešām drosmīgs cilvēks atradīs izeju no jebkuras situācijas, pat no vissarežģītākās. Protams, atrast visas šīs īpašības vienā cilvēkā ir grūti, bet nav neiespējami. Lai arī cik labs būtu cilvēks, kā ministrs iedzīvotājiem viņš vienmēr šķitis melis un tāds, kuram nedrīkst uzticēties, jo viņam pieder vara, tātad - viņam pieder viss.
Es nekad neaizdomājos kļūt par ministru prezidentu, jo es domāju, ka tas nav mans. Ne tāpēc, ka es esmu vājš cilvēks, gluži otrādi. Esmu patriote, ļoti izpalīdzīga un esmu viegli ievainojama. Es nezinu, kā es skatītos cilvēku acīs, ja kaut kas notiktu? Bet, ja pēkšņi visu aizmirst un iztēloties, ka es – ministru prezidents, - es meklētu izeju no krīzes. Kā piemēru, - ieviest nodokli gaisam, lai katrs cilvēks vienu reizi gadā maksātu 10Ls. Nežēlīgi. Piekrītu. Bet variants. Latvijā ir 2 254 653 iedzīvotāju, gada beigās var sakrāt 22 546 530 Ls. Es noteikti izdarītu tā, lai būtu pieejama bezmaksas medicīna. Izklausās banāli, bet pareizi. Nedrīkst taupīt uz medicīnas rēķina, jo nekad nezini, kas var notikt. Šodien tu esi vesels, bet rīt tev vajadzēs medicīnisko palīdzību un neviens nepalīdzēs. Cilvēkiem tu esi vajadzīgs, kamēr esi vesels un, protams, bagāts. Kad nebūs veselības, nebūs arī naudas. Tavu vietu ieņems cits, bet tu paliksi par leģendu, ja paliksi.
Cilvēks ir ļoti neparasta būtne. Kad ir patiešām labi, viņi to nenovērtē, bet, kad viss mainās ne uz labāko pusi, tad tikai sāk aizdomāties par to, cik labi bija. Cilvēkam šķiet, ka viņš ir pats gudrākais, ka visi pārējie neko nesaprot. Domā, ka nekas slikts ar viņu nenotiks. Es gribu pateikt, ka katram ir savs uzdevums uz zemes. Un ne visiem jābūt Zvaigznēm, politiķiem. Parasti darbinieki zemei arī vajadzīgi.
|
Publikas vērtējums:
Lai pievienotu savu vērtējumu:
- Reģistrētie Atlants.lv lietotāji (autori) var vērtēt esejas bez maksas, tiem nepieciešams autorizēties savā profilā;
- Nereģistrētiem apmeklētājiem nepieciešams sūtīt SMS ar tekstu AT W1926 un vērtējumu no „1” (zemākais vērtējums) līdz „5” (augstākais vērtējums) uz numuru 1800, piemēram, AT W1926 4. Pakalpojums pieejams LMT, Tele2 un Bite klientiem. Maksa par īsziņu: EUR0,50.
Atpakaļ
|